Tirgus tendences: Jaunie vispārējie TLD Latvijā un Baltijā

Par globālajām tendencēm jauno vispārējo domēna vārdu (gTLD) attīstībā portāls jau ir publicējis rakstu, kurš zināmā mērā ir turpinājums līdzīgam rakstam no 2015. gada.

2015. gada sākumā šajā portālā tika publicēts arī raksts par jauno domēnu ienākšanas tempiem Baltijas valstīs. Tagad, pēc diviem gadiem, var novērtēt situāciju tabulā zemāk. Visi gTLD, kas tiek aplūkoti, ir sakārtoti pēc reģistrāciju skaita Latvijā 2017.gadā, tāpat kā tas tika darīts 2015.gadā. Numuri otrajā kolonnā atbilst kārtas numuram 2015. gada sarakstā. Jāņem vērā, ka statistika fiksē domēna vārdu reģistrējušās personas valstī tikai tad, ja šī reģistrācija nav notikusi anonīmi, kas pēdējā laikā kļūst arvien populārāk.

Kā redzams, visas trīs Baltijas valstis turpina piedalīties jauno gTLD apgūšanā. No tabulā minētiem 19 gTLD, kuros varēja reģistrēties arī 2015.gadā:

Latvijā pieaugums tiek fiksēts – 11 domēnos,
Lietuvā – 12 domēnos,
Igaunijā – 8 domēnos.

Izskatās, ka kopējais jauno domēnu vārdu skaita pieaugums balstās uz dažiem populāriem domēniem .xyz un .top, daļēji arī uz .club. Interese par citiem jaunajiem gTLD it kā noplok, sevišķi Igaunijā, kaut arī Igaunija arvien vēl ir priekšā savām kaimiņvalstīm reģistrāciju skaita ziņā uz 1 miljonu iedzīvotāju, ko parāda nākamā tabula, kur ir dots šo reģistrāciju skaits 2015. un 2017. gadā uz 100 000 iedzīvotājiem. To var salīdzināt ar reģistrāciju skaitu savas valsts domēnā uz 100 000 iedzīvotājiem, kas parāda zināmu korelāciju starp reģistrācijas aktivitāti savas valsts domēnā un jauno gTLD pasaulē. Jāatgādina gan, ka šie dati neaptver visus jaunos domēnus un arī tikai neanonīmās reģistrācijas tajos, tā kā var nojaust tikai vispārējo tendenci.

Jauno gTLD izvēlē Baltijas valstīs ir pamanāmas atšķirības. Būtu interesanti saprast šīs atšķirības, bet tas laikam gan neizdosies. Nu, kāpēc igauņi ir rezervējuši rekordlielu daudzumu domēna vārdu .xyz? Un kāpēc lietuvieši ir tik oriģināli un bariem reģistrējas tādos domēnos, kurus kaimiņi ignorē, kā to rāda šī tabula.

Kā gan lietuvieši domā izmantot 322 domēnu vārdus ar paplašinājumu .loan? Vai tiešām tiek sagaidīts zinātnes uzplaukums Lietuvā ar jaunajiem 452 domēnu vārdiem domēnā .science, kurā Latvija tagad nav reģistrējusies vispār, bet igauņi ir krasi samazinājuši reģistrāciju skaitu? Un gTLD .party? Lietuviešu reģistrētie 455 domēnu vārdi izskatās krietni vairāk nekā šajā valstī varētu būt partiju, bet igauņi šo domēnu vispār ignorē. Iespējams, lietuvieši ballējas aktīvāk nekā latvieši un igauņi.

Baltijas valstis apstiprina vispārējo tendenci neaizrauties ar lokālpatriotiskajiem gTLD. Kā redzams no tabulas, šādu reģistrāciju skaits vispār un arī Baltijas valstīs kopumā krītas. Pozīcijas, kurās novērojams kritums, ir iekrāsotas.

Vienīgi Lietuva izrāda vāju interesi par šī veida domēniem. Acīmredzot nav nekādas vajadzības ar domēna vārdu orientēties uz Berlīni vai Maskavu, ja var uzreiz reģistrēt domēna vārdu attiecīgajā valstī. Varbūt Latvijā būs lielāka interese par .stockholm, kurš ir plānojis uzsākt reģistrāciju 18. jūlijā.

Varētu likties, ka Latvijā zināmu popularitāti spētu iegūt jaunais gTLD .lat, kurš gan ir domāts Latīņamerikai. Tas tomēr nav noticis. Statistika rāda, ka no 2015. gada augusta, kad sākās reģistrācija šajā domēna, tikai 4 vārdi ir reģistrēti no Latvijas, 2 no Igaunijas, bet no Krievijas veseli 5. Google meklētājs, jautāts par .lat apakšdomēniem latviešu valodā, parāda pāris valodu kursu mājas lapas un arī vienu veikalu.

Šo veikala domēna vārdu salestorm.lat ir reģistrējusi privātpersona Juris Kikers, uzrādot adresi Rīgā, Tvaika iela 2, kas lieku reizi apstiprina, ka šīs iestādes iemītnieki ir plaši pārstāvēti internetā. Uzvārds gan norāda, ka persona ir futbola fans. Pieslēdzoties šim domēnam, lietotājs tiek automātiski pāradresēts uz mājas lapu salestorm.eu, kura ir reģistrēta anonīmi. Tur ir interneta veikals, kurš piedāvā iespēju informāciju aplūkot angliski, krieviski un latviski, kaut arī latviešu valoda tur ir Google tulkotāja līmenī. Nav skaidrs, kā šis veikals vispār funkcionē, jo mājas lapa, kura izskatās tīri normāla, šīs kompānijas atrašanās vietu norāda Ņujorkā Bruklinā, Eastern parkway, bet kontakta telefons ir ar Latvijas kodu. Kā viņš savienojas ar Ņujorku, paliek tehnisks noslēpums. Tiem, kuriem teiktais ir radījis nepārvaramu vēlēšanos iepirkties šajā veikalā, var tikai ieteikt tur pirkt kaut ko ļoti lētu.

Pilnīgi iespējams, ka domēna vārdu salestorm.lat kāds ir reģistrējis ar ļaunu nodomu pret salestorm.eu, jo tomēr grūti iedomāties mājas lapas latviskajam variantam vietni TLD .lat – maz ticams, ka kāds Latvijā meklētu veikalu šajā domēnā. Viens vai divi no Latīņamerikā mītošajiem latviešiem gan varētu uzskriet šādai mājas lapai, bet izvērstu tirdzniecību tas diezin vai varētu nodrošināt. Nav arī skaidrs, kam īsti pieder zīmols salestorm. Tāds, acīmredzot pilnīgi normāls, veikals eksistē Grieķijā ar domēnu salestorm.gr ar piedāvājumiem tikai grieķu valodā. Analogs domēns salestorm.ru ir arī Krievijā, bet tas nestrādā. Kompānija Karaokeplus no Kalifornijas štata vēl 1998. gadā reģistrēja salestorm.com, bet arī šis domēna vārds netiek izmantots. Starp citu, eksistē arī uzvārds Salestorm.

Kopumā nav pamata domāt, ka jaunie gTLD ieņems pamanāmu vietu domēnu vārdu spektrā Baltijā. Drīzāk varētu sagaidīt, ka interese pagaidām neaugs. Varbūt vēlāk?