Liels solis interneta attīstībā bija jauno vispārējo augstākā līmeņa domēnu (gTLD) ieviešana, ko ICANN izsludināja 2012. gadā. Līdz 2012. gada jūnijam ICANN bija saņēmis vairāk par 1900 pieteikumiem no 60 valstīm par 1400 jaunu gTLD izveidošanu. Pieteikumu izvērtēšana un reģistru uzturētāju izvēle notika bez īpašas steigas, tomēr jau 2013. gada beigās tika uzsākta šo domēnu pievienošana saknes zonā.
2017. gada sākumā IANA datubāzē bija fiksēti nedaudz vairāk nekā 1560 domēni. Tikai tie domēni, kas atrodas šajā datubāze, ir uzskatāmi par eksistējošiem, un tos var izmantot. Bet var arī neizmantot. Nekādā ziņā tie visi nav vispārējie domēni, jo jāatskaita 311 valstu kodu domēni, 15 sponsorētie domēni un 11 testēšanas nolūkiem izveidotie TLD. Rezultātā iznāk, ka pašlaik darbojas ap 1220 vispārējo domēnu, no kuriem kādi 1200 ir jaunie, radušies pēc 2013. gada. Skaidrības labad jānorāda, ka valstu kodu domēnu ir krietni vairāk nekā ir valstu pasaulē. Tas ir tādēļ, ka dažas valstis ir reģistrējušas sev domēnus arī nacionālajos alfabētos, piemēram, kirilicā rakstošās – Krievija, Baltkrievija, Bulgārija u.c. Protams, savu rakstību piemēro arī Ķīna un arābu valstis, bet Indija to ir izdarījusi vairākos vietējos alfabētos.
Tikai apmēram 460 no jau reģistrētajiem jaunajiem gTLD, t.i., 40%, ir brīvi pieejami jebkuram. Pārējie ir vai nu atsevišķu firmu zīmoli, vai ir paredzēti tikai personām vai organizācijām, kas apmierina kādus noteiktus kritērijus, piemēram, atrašanās vieta, profesionālā darbība. Tā brīvā pieejamība arī ir diezgan nosacīta, jo kādi 40 no šiem gTLD nekādu darbošanos nerāda. Piemēram, domēnam .day, kuru Google, Inc. saņēma vēl 2014. gada janvārī, statistika uzrāda 3 reģistrētus domēna vārdus, bet nevienai vietnei pieslēgties nevar.
Jauno gTLD izmaiņu dinamika
Jaunajos gTLD šobrīd ir reģistrēti apmēram 28 miljoni domēna vārdu, no kuriem 58% netiek izmantoti, jeb, kā saka, tie ir noparkoti (parked). Pirms diviem gadiem, 2015. gada sākumā, jaunajos domēnos bija reģistrēti ap 3,6 miljoniem domēna vārdu. Pieaugums, protams, ir liels, bet arī gTLD skaits, kuros var reģistrēt domēna vārdus, ir pieaudzis par krietnu tūkstoti. Katrā ziņā ažiotāža ap domēnu vārdu reģistrāciju šajos jaunajos gTLD, kuru cerēja sagaidīt ICANN, tomēr neizvērtās – domēnu vārdi šajos gTLD tiek reģistrēti lēnāk nekā bija cerēts.
Gadu pēc pirmo gTLD palaišanas, 2015. gadā, šajā portālā tika publicēts pārskats par atsevišķu jauno domēnu popularitāti domēna vārdu reģistrētāju vidū. Tagad var paskatīties, kas ir izmainījies divu gadu laikā, kad klāt ir nākuši vēl citi domēni. Tabulā ir dati par 2017. gada sākuma vispopulārākajiem 10 domēniem, un tiem domēniem, kuri bija jau 2015. gadā, norādīti dati par to gadu. Pievienoti arī salīdzinošie dati tiem domēniem, kas 2015. gadā bija starp populārākajiem, bet tagad to popularitāte ir kritusies.
(Lai palielinātu tabulu, lūdzu, spiediet uz attēla.)
Arvien pārliecinoši pirmajā vietā ir domēns .xyz, kurš jau ir kļuvis par 4. vispopulārāko domēnu starp vispārējiem domēniem, jo nesen apsteidza .info. Vairāk reģistrāciju ir tikai domēniem .org, .net un .com, kā arī dažiem valstu koda domēniem ccTLD. Apsteigt trešajā vietā esošo domēnu .org ir reāli, jo tur ir reģistrēti tikai 10,5 miljoni vārdu un reģistrāciju skaits samazinās. Panākt .com gan neizdosies – šajā domēnā ir reģistrēti vairāk nekā 127 miljoni domēna vārdu.
Šie .xyz panākumi ir gūti, pateicoties nestandarta agresīvai mārketinga politikai jau no paša sākuma 2014. gadā. Pēdējā akcija bija 2016. gada 1. un 2. jūnijā, kad .xyz reģistrēja domēna vārdu par vienu vai diviem centiem atkarībā no reģistrētāja. Visu pārējo jūniju daudzi reģistrētāji prasīja 22 centus. Vēlāk cenas atgriezās iepriekšējā līmenī no 1 līdz 15 dolāriem gadā. Rezultāts šai akcijai bija apmēram 2,5 miljoni jaunu reģistrētu domēnu, kas deva kādus nieka 25 000 dolārus, bet toties ar cerību, ka kādreiz nauda sāks nākt. Analītiķi ir fiksējuši, ka lielākā daļa reģistrēto domēnu vārdu bija bezjēdzīgi simbolu savirknējumi, piemēram, tnnby.xyz, wyj198.xyz vai aqqkfqaqqq.xyz, kas rada aizdomas, ka tie tika reģistrēti ar ļaunu nodomu (vairāk par šādiem nodomiem citā rakstā). Tas nozīmē, ka šie domēna vārdi nebūs ilgdzīvotāji – pēc pāris gadiem to īpašnieki tiks arestēti vai pārtrauks savu aizdomīgo darbību.
Tabula rāda, ka labas augšanas perspektīvas ir arī domēniem .top un .loan. Te gan jāzina, ka šo domēnu reģistrāciju lielākā daļa nāk no Ķīnas. Tā domēnā .top vismaz 77% domēna vārdu ir reģistrējuši ķīnieši, bet domēnā .loan pat 97%. Arī jau minētais .xyz ļoti iegūst no Ķīnas interneta lietotājiem, kuri ir reģistrējuši vismaz 52% domēna vārdu šajā gTLD.
Tabula arī parāda, ka ne visi jaunie domēni spēj augt. Piemēram, domēnā .science reģistrēto domēna vārdu skaits ir samazinājies, jo daudzi domēna vārdu ieguvēji vēlāk ir sapratuši, ka neko ar šo jauniegūto vārdu darīt nevarēs un nav jēgas lieki maksāt par tā uzturēšanu. Zināmas pārdomas rada domēni .nyc un .berlin, kuri arī ir samazinājuši reģistrāciju skaitu. Tas rada iespaidu, ka šādi lokālpatriotiski domēni nevar cerēt uz sevišķu popularitāti – iespējams, ka Berlīnes biznesmenis saprot, ka daudz interesantāk būt visas Vācijas vai visas Eiropas, vai visas pasaules tirgū, nevis ierobežot sevi tikai ar Berlīni. Arī jaunākā 2017. gada statistika rāda, ka šī veida domēna vārdu skaits aug lēni, bet ir arī citi lokālpatriotiski TLD, kur reģistrāciju skaits samazinās, kaut arī nedaudz, piemēram, .moscow, .paris, .miami un .rio.
Aina kļūst skaidrāka, ja paskatās reģistrāciju skaita dinamiku vārdam .berlin, kas ir diezgan tipiska jaunajiem gTLD.
(Lai palielinātu tabulu, lūdzu, spiediet uz attēla.)
Līdzīga situācija ir arī citiem gTLD. Piemēram, .vodka ar akciju pacēla reģistrāciju skaitu no 1500 uz 3200, bet pēc gada domēna vārdu skaits nokrita uz 1900 un tur arī paliek. Bet citiem ‘alkoholiskajiem’ gTLD šāda tendence tomēr nav raksturīga. gTLD .vin (vin – vīns franču valodā) sāka savu darbu 2016.g. janvārī, līdz aprīlim reģistrēja 5500 vārdus, bet pēc gada nekāda aiziešana nav novērojama, kaut arī pieaugums ir tikai līdz 6200 vārdiem. Ļoti līdzīga situācija ir arī gTLD .wine, kurš tāpat uzsāka darbu 2016.g. janvārī. Ko rādīs nākamā gada statistika, var tikai minēt. Citam ‘alkoholiskajam’ gTLD .beer no 2014.g. septembra arī ir bijuši pieaugumi un kritieni, bet ne pārāk strauji. Pašlaik reģistrāciju skaits pieaug ļoti lēni – kādas 50 reģistrācijas mēnesī – un jācenšas sasniegt 11000 vārdu.
Arī „krāsainie” gTLD – .red, .blue, .pink, .black parāda tādu pašu dinamiku – akcija, uzrāviens un pēc gada kritiens atpakaļ. Izņēmums šajā grupā ir .green, kurš nekādas akcijas nav rīkojis un tagad tā arī ķepurojas ap 4000 reģistrācijām. Publika vispār brīnās, kāpēc domēnam .green ir salīdzinoši tik mazs reģistrāciju skaits. Citi ‘krāsainie’ tomēr ir populārāki. Vislabākie rezultāti šajā grupā ir gTLD .red, kuram pašlaik ir ap 47 000 reģistrāciju, bet labākajos laikos, vēl šī gada sākumā, bija vairāk nekā 300 000. Acīmredzot internetā ‘sarkano’ lietotāju ir vairāk nekā ‘zaļo’.
Jā, ažiotāžas ap jaunajiem vispārējiem augstākā līmeņa domēniem nav, un, liekas, arī nebūs. Jauno gTLD īpašniekiem būs jāpieliek zināmas pūles, lai tomēr kaut ko nopelnītu ar domēnu vārdu uzturēšanu un lielas pūles, lai nopelnītu labi.