Interneta attīstībai – jauns impulss!

internet-rev-001

2016.gada 1.oktobrī interneta sabiedrību pāršalca ilgi gaidīta ziņa. Korporācija ICANN (Internet Corporation for Assigned Names and Numbers), kas ir atbildīga par interneta domēnu vārdu sistēmas un numerācijas resursu datubāzu uzturēšanu, pameta ASV paspārni un kļuva neatkarīga.

Kad 1998. gadā tika nodibināta ICANN, internets vēl nebija ieguvis plašu starptautisku izplatību un darbojās galvenokārt ASV, tāpēc nebija brīnums, ka šī organizācija izveidojās ASV kā bezpeļņas sabiedriskā labuma organizācija, kura reģistrēta Kalifornijas štatā un darbojās pēc šī štata likumiem. ASV Nacionālā telekomunikāciju un informācijas administrācija (NTIA), kura ir ASV Tirdzniecības ministrijas (Department of Commerce) apakšvienība, noslēdza ar ICANN līgumu par interneta adrešu datu bāzes funkcijas IANA (Internet Assigned Numbers Authority) nodrošināšanu.

Lai arī no pašā sākuma bija paredzēts izveidot starptautisku institūciju šīs jomas pārvaldībai, reāli tikai 2014. gada 14.martā NTIA administrators Lorenss Striklings paziņoja, ka ASV atbalsta ICANN pārvaldības pārejas uzsākšanu no ASV valdības kontroles uz jaunu kontroles modeli. Saskaņā ar NTIA izvirzītajām prasībām šim modelim ir jānodrošina daudzu ieinteresēto pušu (multistakeholder) interešu ievērošanu. Būtiski ir saglabāt interneta atvērtību, drošību, stabilitāti un dzīvotspēju, un to vislabāk var izdarīt, nododot sistēmas pārvaldību no valdībām neatkarīgām struktūrām.

ICANN bija jāizstrādā šāds modelis. Laika nebija daudz, jo 2016.gada 30. septembrī beidzās ICANN līguma termiņš ar NTIA. Bet vajadzēja pagūt izveidot visām ieinteresētajām pusēm pieņemamu modeli un vēl bija jāpanāk, lai ASV likumdevēji šo modeli akceptē. Tie gan ar šo akceptu netaisījās steigties. Turklāt republikāņu partijas pārstāvji uzsāka kampaņu pret ICANN aiziešanu no ASV pakļautības. Daži no viņiem uzskatīja, ka internetu izveidoja amerikāņi, ieguldīja tajā savu naudu, darbu un talantu, un negribēja to visu zaudēt.

Citi izvirzīja mazāk egoistiskus apsvērumus – interneta pārvaldes nodošana starptautiskām organizācijām varot izraisīt tā organizācijas principu ignorēšanu un reālu sabrukumu atsevišķu valstu separātos tīklos. Starptautiskās organizācijās lielu ietekmi varot iegūt valstis ar nedemokrātiskiem režīmiem, kā Krievija, Ķīna vai Irāna, un pakļaut interneta saturu savām vajadzībām, ieviešot tajā cenzūru u. tml.

ICANN pārveides pretinieku līderis, senators, bijušais republikāņu prezidenta kandidāts Teds Krūzs (Ted Cruz) aizrunājās tiktāl, ka minētās valstīs sākšot diktēt, ko ASV pilsoņi drīkst skatīties internetā. Arī jaunievēlētais prezidents D.Tramps vēl 21. septembrī izlaida preses relīzi, kurā nosodīja B.Obamu par interneta nodošanu starptautiskajām organizācijām.

Jāatgādina, ka ICANN nav nekādu pilnvaru un iespēju regulēt interneta saturu, tā nodrošina tikai adrešu sistēmas funkcionēšanu, kas, protams, ir svarīgs uzdevums un arī šeit ir iespējamas ļaunprātības. Nevar gan noliegt, ka dažas valstis, it sevišķi Ķīna un tagad arī Krievija, daudz domā un dara, lai ierobežotu šo valstu valdībām nevēlamā satura izplatību internetā. Piemēram, Ķīna izveidoja interneta kontroles sistēmu, sauktu par lielo Ķīnas ugunsmūri. Tas uzreiz deva spēcīgu grūdienu tādu tehnoloģiju izplatībai Ķīnā, kuras ļautu apiet noteiktos ierobežojumus.

Jebkuras valsts valdība var līdztiesīgi piedalīties interneta attīstības noteikšanā. Tā var pieteikties ICANN Valdību padomdevēju komitejā (Governmental Advisory Committee – GAC), kas sastāv no vairāk nekā simts valdību pārstāvjiem un izskata ICANN un pasaules politikas jautājumu saskarni, kā arī interneta politikas un atsevišķu valstu likumu pretrunas. Arī Krievija, Ķīna un Irāna ir šajā komitejā un patiešām daudz runā par vajadzību kaut kā ierobežot internetu (Latviju GAC pašlaik pārstāv Elīna Volksone un Māris Andžāns no Latvijas pārstāvniecības ANO un Jānis Kārkliņš sūtņa diplomātiskajā rangā).

Jāzina, ka GAC ir tikai padomdevējs. Tā pieņem tikai rekomendācijas ICANN Direktoru Padomei ar 70% balsu vairākumu, bet pašā Padomē lēmumi tiek pieņemti pēc konsensa jeb vienprātības principa. Teorētiski kāda valsts varētu piekukuļot GAC vairākumu un visus Direktoru Padomes locekļus un tā izdabūt cauri sev svarīgus lēmumus, bet pārāk reāli tas neizskatās.

Pēdējais ICANN pārveides pretinieku uzbrukums bija 29. septembrī Teksasas dienvidu federālajā tiesu apgabalā iesniegtais pieprasījums bloķēt šo pāreju – atlikt to uz vienu gadu. To izdarīja Teksasas, Oklahomas, Nevadas un Arizonas štatu ģenerālprokurori republikāņi. Tiesnesis Džordžs Henkss (George Hanks) atteicās to pieņemt dažas stundas pirms NTIA un ICANN līguma beigām. Pēc tiesneša domām apgalvojumi, ka šāda pāreja „varētu” nodarīt ļaunumu valstij vai neatbilstu sabiedrības interesēm, nav nekādi pamatoti, tie balstās uz pieņēmumiem un baumām. D.Henkss vēl piezīmē, ka, ja arī izdotos pierādīt tiesā, ka ICANN ar savām darbībām ir iepriekš radījusi ļaunumu ASV, tad taču tas būtu noticis pašreizējā vadības sistēmā, kuru iesniedzēji tieši grib saglabāt. Iesniedzēji 17. oktobrī oficiāli atteicās no turpmākās tiesāšanas par šo problēmu. Acīmredzot prezidenta vēlēšanu maratons tuvojās beigām un šādām darbībām zuda jēga.

Vairākums speciālistu ASV un pārējā pasaulē nenoliedzami atbalstīja interneta pārvaldības nodošanu daudzkopienu kontrolē. Un, kas attiecas uz vārda brīvības ierobežojumiem un atsevišķu valstu tieksmēm iegūt pārmērīgu ietekmi, tad, pēc daudzu domām, tieši starptautiska visu ieinteresēto pušu uzturēta pārvaldības sistēma spēs globālo internetu aizsargāt labāk nekā ASV valdība.

Konkrētais darbs pie pārejas uz jauno pārvaldības sistēmu un pati šīs sistēmas izstrāde jau turpinās krietnu laiku. 2014.gada jūlijā tika izveidota ICG – IANA pārvaldības pārejas koordinācijas grupa (IANA Stewardship Transition Coordination Group), kuras uzdevums bija koordinēt pārejas plānošanas procesu un apkopot vienā dokumentā piedāvājumus no vārdu (DNS), numuru (IP adreses) un protokolu kopienām.

Saskaņā ar izstrādāto gala priekšlikumu pēc pārejas tika izveidota jauna juridiska persona IANA funkciju veikšanai. Un no 1. oktobra sāka darbu jauna bezpeļņas organizācija PTI. Priekšlikumu izstrādes procesā lietotais apzīmējums PTI nozīmēja IANA pēc pārejas (Post Transition IANA), bet vēlāk viesiem jau pierastais saīsinājums ieguva jaunu atšifrējumu – Publiskie tehniskie identifikatori (Public Technical Identifiers), Iepriekš IANA funkciju veikšanai ICANN struktūrā darbojās atsevišķa patstāvīga nodaļa. Tagad PTI ir atsevišķa organizācija, kas noslēgusi līgumu ar ICANN par identifikatoru sistēmas uzturēšanu. Identifikatori šeit nozīmē gan domēnu vārdus, gan IP adreses. Protams, Interneta lietotāji šīs izmaiņas vispār pat nepamanīja.

Tāpat vārdu piešķires kopienu interešu aizsardzībai tikai izveidota jauna komiteja – Klientu pastāvīgi darbojošās komiteja (Customer Standing Committee – CSC), kuras uzdevums ir uzraudzīt PTI, regulāri ik mēnesi analizēt tās atskaites, izdarot slēdzienus par darbības efektivitāti un izvirzot priekšlikumus darba uzlabošanai. Arī šī komiteja ir sākusi darbu 1. oktobrī.

Atšķirīgs darba virziens bija saknes zonas administrēšanas uzdevumi. Arī šajā virzienā nekādi revolucionāri pārkārtojumi nenotika. Kompānija Verisign Inc., kas līdz šim nodrošināja saknes serveru darbību, turpinās to darīt arī tagad. Attiecīgais līgums ar ICANN tika noslēgts vēl augustā, bet stājās spēkā no 1. oktobra.

Kā pirmo pasākumu 1. oktobrī Verisign veica jaunas šifrēšanas atslēgas ieviešanu – tagad Zonas paraksta atslēga (Zone Signing Key) interneta saknes zonas drošības sistēmai DNSSEC būs 2048 bitu gara, nevis tikai 1024 bitu, kā līdz šim. Tālāk sekos arī citu DNS atslēgu pastiprināšana ar tādu apsvērumu, ka līdz 2022.gadam neko vairāk šajā virzienā nevajadzēs darīt.

Pārejas sagatavošanas periodā tika daudz spriests par ICANN pārskatatbildības (accountability) nodrošināšanu, jo pēc skandāliem futbola federācijā FIFA arī citas organizācijas tiek stingrāk pētītas. Lai demonstrētu savu atklātību un caurskatāmību ICANN 26.oktobrī padarīja pieejamu finansiālo pārskatu par pēdējo finansiālo gadu (beidzās 30. jūnijā). To ir auditējusi neatkarīga globālā auditoru kompānija BDO LLP. Interneta sabiedrība tika aicināta analizēt un komentēt šo pārskatu.

30. jūnijā ICANN bankas kontā bija 399,6 miljoni dolāru, kas ir vairāk nekā pirms gada, kad bija 376,5 miljoni. Šī gada ienākumi gan ir kritušies, jo 2015.gadā ienāca 216,8 miljoni, bet šogad tikai 194,6 miljoni, jo bija mazāk izsoļu par jaunajiem vispārējiem domēniem (gTLD). Tiesa gan, šajos ienākumos nav ieskaitīti tie 135 miljoni, ko kompānija Verisign samaksāja par domēnu .web jau pēc atskaites perioda beigām. Kaut arī šie līdzekļi ir niecīgi, ja salīdzina ar interneta milžu kompānijām, tomēr skaidrs, ka, prātīgi saimniekojot, ICANN pietiks naudas, lai veiktu savus uzdevumus.

Vēl ir paredzēts, ka ICANN aktivizēs sadarbību ar visām ieinteresētajām pusēm un to organizācijām, pētīs to vēlmes un vajadzības. Kopumā ICANN pastāvības iegūšana nozīmē darba apjoma palielināšanos un izvēršanu globālā progresa mērķu labā.

pile-001