Par Ķīnas internetu un domēniem

Kāds varbūt vēl atceras drūmo padomju laika jociņu: optimists apgūst angļu valodu, pesimists ķīniešu valodu, bet reālists – Kalašņikova automātu. Automātu varētu apgūt arī tagad, ja ne „kalašu”, tad kādu citu, nav jau nekāda ķīniešu ābece – katrs padomju skolēns ieguva par to vismaz pamatzināšanas. Bet ķīniešu valodu pašlaik apgūst entuziasti, kas cer tādējādi pelnīt speķīti uz dienišķās maizītes, jo Ķīnas ekonomiskā nozīmība pasaulē pieaug ar katru dienu. Un kāds tur ir tirgus! Var atzīmēt, ka studijās krietni noderēs arī šis Latvijai paredzētais, simpātiskais, kaut arī neorganizētais, blogs.

police-internet

DB.lv (23.11.2015.): Ministru prezidente Laimdota Straujuma ar uzrunu atklāja Latvijas – Ķīnas biznesa forumu Šanhajā, kurā tika pārrunāta abu valstu divpusējā sadarbība pārtikas produktu eksportā, kā arī transporta un loģistikas jomās…

Internets Ķīnā

Nekāda lielā aizkavēšanās ar interneta ieviešanu Ķīnā nebija. Pastāvīgs Interneta pieslēgums tur tika izveidots 1994. gadā, apmēram tajā pašā laikā, kad Latvijā. Lietotāju skaits auga pietiekami strauji, vismaz absolūtos skaitļos, neraugoties uz ķīniešu specifiskajām problēmām ar datoru lietošanu.

Kā zināms, ķīnieši raksta ar hieroglifiem, kuru ievadīšana datorā un arī parādīšana uz ekrāna prasa izstrādāt speciālas metodes, jo internets bez hieroglifiem ķīniešiem nav interesants: ļoti maz cilvēku Ķīnā saprot angļu valodu, kura ilgu laiku dominēja internetā. Pat ķīniešu valodas fonētisko rakstību pīnyīn ar latīņu alfabēta burtiem, ko izmanto šīs valodas studenti ārpus Ķīnas, pašiem ķīniešiem nav nekādas lielas vajadzības apgūt. Tiesa gan, šobrīd viena no ērtākajām, lai arī ne ātrākām, hieroglifu ievadīšanas metodēm ir ievadīt vārdu pīnyīn rakstībā, ko programmatūra uzreiz analizē un parāda uz ekrāna iespējamos hieroglifus, no kuriem jāizdara izvēle, jo bieži dažādas nozīmes vārdi pīnyīn rakstībā ir vienādi, it sevišķi, ja raksta bez diakritiskām zīmēm uz burtiem. Ir arī citas metodes, pat panelis, uz kura ar irbuli uzzīmē hieroglifu, un dators šo hieroglifu atpazīst. Piezīme: šajā rakstā visi hieroglifi ir vienkārši iekopēti tekstā, ko arī var uzskatīt par ievadīšanas metodi, kaut arī visai atpalikušu.

Pašlaik Ķīnā ir ap 720 miljonu interneta lietotāju, t.i., jau vairāk nekā puse no iedzīvotājiem lieto internetu, turklāt ap 90% no tiem lieto arī mobilo internetu. Tas viss notiek, neraugoties uz diezgan rūpīgu interneta kontroli no valsts puses.

Viens no pirmajiem darbiem interneta jomā valdībai bija izstrādāt Zelta Vairoga projektu – 金盾工程 (jīndùn gōngchéng), ko tautā iesauca par Lielo Ķīnas Ugunsmūri. Tā ir cenzūras un uzraudzības sistēma, kas strādā no 2000. gada Drošības ministrijas pakļautībā un bloķē nevēlama un nekontrolējama satura iekļūšanu no ārvalstīm un it sevišķi tā izplatīšanos valsts iekšienē. Ir izveidots nevēlamo vārdu saraksts, kurā ietilpst tādi vārdi kā ‘demokrātija’ vai ‘Tjaņanmenas laukuma slepkavības’, disidentu uzvārdi, informācija par Taivānas politiķiem un daudzi citi.

Amerikāņu dziedātājai Teilorei Sviftai ir radusies šāda tāda nesapratne ar Ķīnu. 2014.g. viņa izdeva albūmu „1989”, kas ir viņas dzimšanas gada skaitlis. Ķīnai atkal šis gada skaitlis atgādina par notikumiem uz Tjaņanminas laukuma tajā gadā. Tomēr izskatās, ka viņas popularitāte Ķīnā ir tik liela, ka gan albums tiek tirgots Internetā, gan arī viņas apģērbu līnija, kur uz apģērbiem ir uzraksts 1989 un pat viņas iniciāļi “T.S.”, kas sakrīt ar laukuma angļu nosaukuma “Tiananmen Square” akronīmu. Iespējams, ka Ķīnas varas iestādes domā, ka koncentrējot sabiedrības uzmanību uz T.Sviftu un viņas albūmu, tiks vairāk atgādināts par toreizējiem notikumiem nekā ignorējot tās dullās amerikānietes ņemšanos.

Nav skaidrs, cik liels ir interneta policistu skaits, kuriem jāpētī, kas un kur izplata nevēlamu saturu. Pēc vienām ziņām to ir ap 50 000, bet ir arī apgalvojumi, ka to skaits sasniedz divus miljonus. Cenšas arī atsevišķas provinces. Lai viss noritētu, kā pienākas, tiek apgalvots, ka Šeņdžeņas speciālās ekonomiskās zonas varas iestādes savās vietnēs ievietojot interneta policisti vārdā Čā-Čā – 察察 (chá chá) un policistu Džiņ-Džiņ – 警警 (jǐng jǐng)

chacha(Čā-Čā)

jingjing(Džiņ-džiņ)

Abu policistu vārdi cēlušies no vārda „policija” 警察(jǐng chá) diviem hieroglifiem. Uzklikšķinot uz šo policistu attēliem pārlūkā, lietotājs varot uzzināt, ko internetā drīkst darīt un ko nē. Viņam tiekot atgādināts, ka viss nemaz nav atļauts. Reāli vietni ar šiem policistiem atrast nav vienkārši, jo ne visās Šeņdžeņas vietnēs ir šie policisti. Piemēram, Šeņdžeņas Universitātes mājaslapā tādu nav. Varbūt tos nerāda tiem, kas slēdzas klāt no ārzemēm? Krievijas avoti ziņo, ka, uzklikšķinot uz šīm bildītēm kādā mājaslapā, varot nosūdzēt katru, kas internetā dara kaut ko sliktu, bet liekas, ka tas ir pārspīlējums. Vismaz pagaidām. Līdzīgi policisti tikšot ieviesti arī citās provincēs.

0909uru28r87
(Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins (Xi Jinping), kura laikā tika ieviests Zelta Vairogs, ir apmierināts ar paveikto.)

Starp citu, šī prakse interesē arī Krievijas likumdevējus. Tā 2016. gada 27. aprīlī notika Krievijas organizētais Drošā interneta forums Maskavā, kurā piedalījās arī Ķīnas Kiberadministrācijas vadītājs, ministrs Lu Wei (鲁炜) un par Ķīnas lielā ugunsmūra tēvu dēvētais Pekinas pasta un telekomunikāciju universitātes direktors Fang Binxing (方滨兴). Pēdējais uzstājās ar referātu „Suverenitāte interneta telpā”. Forumā tika pieņemta arī ceļa karte Krievijas un Ķīnas sadarbībai interneta regulēšanas jautājumos.

Interneta cenzūra un regulēšana dod impulsu tādas programmatūras attīstībai, kas ļauj apiet visus ierobežojumus. Tagad jau Ķīnā ir izveidojies atsevišķs tādas programmatūras tirgus. Nereti gan gadoties arī tā, ka dažās vietnēs cenzējamās ziņas izsprūk cauri, un pēc bāriena vainīgie brīnās, kā tas varēja notikt, un nokaunējušies uzreiz izņem nederīgo ziņu no savas vietnes. Var arī negaidīt bārienu – izņemt pēc dažām dienām, kad pietiekami daudzi publicēto informāciju ir izlasījuši. Esot gan arī tādi periodiskie izdevumi, kuriem ir atļauts apspriest arī dažus jutīgos tematus.

Zelta Vairoga projekta darbības rezultātā, piemēram, Facebook tika bloķēts 2008. gadā (M.Cukerbergs sāka mācīties ķīniešu valodu 2009. gadā un nu jau var tajā uzstāties), YouTube un Twitter 2009. gadā. Šī blokāde nepalēnināja Ķīnas interneta attīstību un tā izmantošanu sociālo tīklu veidošanā. Izmantojot nobloķētos rietumu paraugus, Ķīnas speciālisti izveidoja savus analogus. Twitter analogs ir Weibo – 微博 vai tā variants mobilajiem telefoniem WeChat – 微信(wēixìn), kurš sasniedzis 570 miljonu lietotāju līmeni. Facebook kļuva par RenRen – 人人网, bet YouTube par Youku – 优酷; vai vēl viens variants – Tudou 土豆网. Tudou pat uzskata, ka viņu serviss piegādā krietni vairāk video materiālu nekā YouTube.

Ilgāk turējās Google; pēdējās aplikācijas tai nobloķēja tikai 2014. gada vasarā, jo Google atrasto informāciju negribēja filtrēt pēc Ķīnas prasībām. Diezgan ticami gan izklausās arī apgalvojumi, ka bloķēšana notika ekonomisku apsvērumu dēļ, jo Ķīnā daudz populārāks ir konkurējošais viņu pašu meklētājs Baidu – 百度(bǎidù). Patiešām, ievadot šajā meklētājā tekstu 拉脱维亚 (Lātuōwéiyà), kas nozīmē Latvija, tiek sameklēti pietiekami daudzi avoti (galvenokārt tūristiem paredzēti), kuri satur šo vārdu. Vienā no pirmajiem avotiem tiek piedāvāts raksts no pašas Baidu veidotās interneta enciklopēdijas Baidu Baike 百度百科 (bǎidù bǎikē). Tas ir Wikipedijas analogs ar vairāk nekā 90 000 rakstiem, kas ir mazāk nekā īstās Wikipedijas ķīniešu variantā, kurā gan par Latviju ir tikai kripatiņa.

Toties Baidu Baike rakstā par Latviju ir diezgan daudz informācijas ar daudziem attēliem. Tiesa, par prezidentu viņi vēl 2016. gada aprīlī uzskata 安德里斯·贝尔津什 (Āndélǐsī Bèiěrjīnshén), klāt pieliekot Andra Bērziņa foto. Jāpiezīmē, ka A.Bērziņam tiek veltīts arī atsevišķs raksts šajā enciklopēdijā. Vēl neparasta bilde ir šī:

OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Parakstu zem šīs bildes: 里加国际机场 Google tulkotājs bez aizķeršanās pārtulko latviski: „Starptautiskā lidosta Rīga”. Kļūda! Rīgas lidosta ar šādu uzrakstu uz jumta nebija starptautiska. Vēl vietnē ir albūms ar Latviju raksturojošām bildēm, kur nezin kāpēc ir publicēts A.Hitlera ieviestā militārā ordeņa Vācu Krusts zeltā (Deutsches Kreuz in Gold) attēls un starp skaistajiem Latvijas dabas skatiem un Go Blonde festivāla simpātisko dalībnieču attēliem ir iemaldījušās arī dažas svešzemju ainavas.

Jāuzsver fakts, ka Ķīnas internetā, strauji attīstās tirdzniecība. Pašlaik Ķīnā ir vairāk nekā 5000 pārrobežu e-komercijas platformu, un vairāk nekā 200 000 uzņēmumu nodarbojas ar šī veida biznesu. To daudzumu var just arī pēc tā, cik mēstuļu no Ķīnas saņem Latvijas iedzīvotāji.

2014. gadā kopējais Ķīnas importa un eksporta apjoms bija 4,16 triljoni ASV dolāru, no kuriem 0,59 triljonus ienesa pārrobežu e-komercija. Turklāt šis ieguldījums aug. Jāsaka gan, ka galvenie tirdzniecības partneri šajā nozarē ir ASV un Austrālija.

Internacionālie domēnu vārdi un Ķīna

Būtisku interesi par interneta izplatību ne tikai Ķīnā, bet visā neangļu pasaulē ICANN varēja demonstrēt tikai 2003. gadā, kad izdeva vadlīnijas par internacionāliem domēna vārdiem, kas pieļāva citvalodu burtu un simbolu izmantošanu domēnu vārdu sistēmā, un jau jūnijā šo iespēju sāka izmanot Japānas valsts domēns .jp. 2005. gadā tādu augstākā līmeņa domēnu jau bija daudz (Latvijas domēnā .lv apakšdomēnus ar latviešu burtiem sāka reģistrēt 2004.gada 1.martā).

Tikai 2010. gada jūnijā ICANN apstiprināja Ķīnas valsts domēna .cn variantu ķīniski – .中国, precīzāk, divus variantus – arī .中國. Pirmais ir vienkāršotajā hieroglifu sistēmā, kuru ieviesa Ķīnas Tautas Republika vēl pagājušā gadsimta 50-os un 60-os gados, lai atvieglotu analfabētisma likvidāciju. Šo komunistisko vienkāršošanu neatzina Taivāna, kur turpina lietot nevienkāršotos hieroglifus, un rezultātā ķīniešiem reāli ir izveidojušās divas hieroglifu sistēmas, kas interneta darbībā ir jāņem vērā. Piemēram, Google tulkotājam ir pilnīgi vienalga, kādā hieroglifu variantā tiek iedots tulkojamais teksts, toties, tulkojot uz ķīniešu valodu, tiek prasīts, kādu variantu pārtulkotajam tekstam izvēlēties – vienkāršotajos vai tradicionālajos hieroglifos.

Vienkāršotais variants .中国, protams, ir populārāks – Google uzrāda tam 4,3 miljoni atsauču uz vietnēm, bet klasiskajam – tikai 320 tūkstošus. Tas gan ir ļoti niecīgs skaits, jo vecajam latīniskajam .cn ir 250 miljonu atsauču. Arī šis skaits ir ļoti mazs Ķīnas mērogiem, pat salīdzinot ar domēniem .hk (Honkonga) – 114 miljoni un .tw (Taivāna) – 141 miljons. Var salīdzināt arī ar domēnu .lv, kur Google saskaita 98 miljonus. Toties domēnam .com ir 25 miljardi atsauču. Patiesības labad jāpiebilst, ka šie skaitļi ir ļoti neprecīzs novērtējums, bet vispārējo tendenci parāda. Var secināt, ka kopumā ķīniešiem vēl ir salīdzinoši maz sava daudzveidīga interneta satura.

Jaunie domēnu vārdi

Pašlaik jau tuvojas beigām jauno vispārējo augstākā līmeņa domēnu (TLD) palaišana. Šos domēnus varēja pieteikt jebkurā valodā. Ķīnas lietotāji pieteica 41 jauno domēnu. Bet vispār ķīniešu hieroglifos tika saņemts vairāk nekā 70 pieteikumi. Dažus domēnus pieteica vairākas organizācijas, dažu ķīnisko domēnu kā, piemēram, .大众汽车 (dà zhòng qì chē), kas nozīmē Volkswagen hieroglifos, . (nuò jī yà) – Nokia, .飞利浦 (fēi lì pǔ) Phillips vai .谷歌 (gǔ gē) – Google, pieteicēji bija no citām valstīm. Verisign pieteica divus .com variantus – .點看(diǎn kàn) tradicionālā hieroglifu rakstībā un .点看 vienkāršotajā. ICANN ieteica izvēlēties tikai vienu, jo abi ir ļoti līdzīgi un var jukt; pieteicējs izvēlējās vienkāršoto variantu. Tāpat Verisign ieguva arī domēna .net analogu.

Pats aktīvākais no Ķīnai domātajiem jaunajiem domēniem gan nav rakstīts hieroglifos. Tas ir .wang. Pieteicēji (Honkongā bāzēta firma Zodiac) neslēpj, ka wǎng ir pīnyīn rakstībā izteikts hieroglifs , kas nozīmē tīkls, tīmekļa vietne, portāls, bet pēc ICANN noteikumiem jaunā vispārēja domēna nosaukums nevarēja sastāvēt no vienas zīmes. Savukārt, otrs aktīvs domēns ir .ren, kas nozīmē – cilvēks 人 rén (kādreiz šo vārdu latviskoja kā ‘žeņ’, var atgādināt medikamentu žeņšeņu, vai ĶTR avīzi „Žeņmiņ žibao”). Šo domēnu reģistrēja tā pati firma, kas uztur jau pieminēto Facebook analogu RenRen, jeb cilvēki.

Dati par pieciem aktīvākajiem jaunajiem vispārējiem hieroglifu domēniem un domēniem .wang un .ren ir apkopoti šajā tabulā:

Kinas-tabula-01

Šajos domēnos domēnu vārdus ir reģistrējuši ne tikai interneta lietotāji no Ķīnas, bet arī no citām valstīm. Tabulā ir dota informācija par mums tuvākajām no šīm valstīm – Vāciju un Somiju. Abu šo valstu salīdzinājums skaidri parāda, ka Somija cenšas būt aktīva Ķīnā. Reģistrēt 1% no visiem domēna vārdiem, kas ietilpst tiešsaistes domēna zonā, un anonsēt 53 vietnes ķīniešu valodā, tas ir jau ir pieteikums. Lai nu somiem izdodas bizness Ķīnā! Latvijas reģistrācijas gan šajos domēnos netiek uzrādītas.

Hieroglifiskā rakstība dod iespēju formulēt domēna nosaukumu, kurš ir vesels teikums. Tā pazīstamā Ķīnas Interneta firma Alibaba ir reģistrējusi TLD . (wǒ ài nǐ), kas nozīmē „es tevi mīlu”. Jāsaka, ka popularitāti tas nav ieguvis – no 2015. gada februāra līdz 2016. gada maijam tajā veiktas tikai 20 500 domēna vārdu reģistrācijas, t.sk. viena reģistrācija no Somijas un trīs no Vācijas.

Šos domēnu vārdu skaitus var salīdzināt ar reģistrāciju skaitu vecajā Ķīnas valsts koda domēnā .cn, kur pēc 2016.gada 1. ceturkšņa rezultātiem ir vairāk nekā 18,5 miljoni reģistrētu domēna vārdu. Šis domēns pasaulē ir apsteidzis Vācijas domēnu .de, kurā ir 16 miljoni reģistrāciju, un sacenšas ar Tokelau domēnu .tk – 29 miljoni domēna vārdu.

Citi jaunie domēni

Jāsaka, ka ķīnieši ir pilnīgi atzinuši un ar savu naudiņu atbalsta arī citus jaunos TLD, ne tikai speciālos ķīniešiem domātos. Lēš, ka 54% no visām jauno domēnu reģistrācijām pieder Ķīnai. Tā kā šis ICANN jauno domēnu projekts netiek uzskatīts par veiksmīgu, iznāk, ka bez ķīniešu atbalsta tas būtu pilnīgi izgāzies.

Tabulā doti 2016,g, maija dati par reģistrāciju skaitu dažos populārākajos jaunajos vispārējos domēnos. Jāuzsver, ka Ķīnas statistikā reģistrācijas procents ir aprēķināts no tām reģistrācijām, kuru reģistrētāji nav aizlieguši izpaust savu identitāti.

Kinas-tabula-02

Domēna .top lielā popularitāte acīmredzot izskaidrojama ar to, ka šo TLD reģistrēja tieši viena no Ķīnas domēnu vārdu reģistratūrām un tā arī cenšas popularizēt šo domēnu saviem tautiešiem, bet .win vai .red panākumiem gan šāds izskaidrojums neder. Iespējams, ka attiecīgie vārdi ķīniešiem kaut ko atgādina.

Domēna .xyz veidotāji uzsver, ka viņi cenšas ieiet Ķīnas tirgū ar savu domēnu, jo ķīniešiem esot grūtības ar eiropiešu valodām un eiropiešu vārdus viņiem esot grūti iegaumēt un atkārtot, bet alfabētu viņi mācījušies esot un varēšot iegaumēt burtus xyz. Ja tā spriež, tad varētu sagaidīt, ka tik grūtu vārdu kā science ķīnieši nekādi nebūtu izvēlējušies. Tomēr tabula uzrāda, ka tas tomēr nav bijis šķērslis attiecīgajam TLD būt pietiekami populāram Ķīnā.

Domēnu vārdi ķīniešu gaumē

Domēna vārdu izvēles paražas Ķīnā ir specifiskas. Domēnu vārdos tiek ieteikts dot priekšroku pīnyīn rakstībai, ne tik daudz hieroglifiem. Protams, galīgi nav ieteicams hieroglifu tekstā, kas domāts Taivānai, izmantot vienkāršotos hieroglifus, un otrādi – ĶTR reģistrētāji diez vai izvēlēsies vārdus ar klasiskajiem hieroglifiem. Domēna vārdus var reģistrēt domēnā .cn, bet Ķīnā tomēr populārāks vēl arvien ir domēns .com.

Universāls ieteikums domēnu izvēlē, kas strādā arī Ķīnā, ir izvēlēties pēc iespējas īsākus domēnu vārdus, it sevišķi, ja tiek izvēlēts vārds kādā eiropiešu valodā. Piemēram, ievadot z.cn pārlūka adreses lodziņā, lietotājs nonāk vietnē amazon.cn, lai nav jānorobežojas no tiem klientiem, kuriem grūti atcerēties vārdu amazon. Līdzīgi, ievadot g.cn, lietotājs tiek pāradresēts uz google.cn. Vispār, uzskata, ka lielāko daļu no divburtīgajiem domēna vārdiem iegādājas Ķīnas Interneta lietotāji.

Jaunais TLD .club 2015. gada oktobra beigās Ķīnas izsoļu platformā EachNic.com noorganizēja izsoli saviem 25 divburtīgajiem domēnu vārdiem un vienam vienburtīgajam c.club. Pārdot izdevās 24 vārdus kopumā par 134 000 dolāru. Par c.club samaksāja vairāk nekā 40 000, lai gan  rīkotāji cerēja dabūt vairāk. Domēna vārds pc.club tika pārdots par 9750 dolāriem, citu domēnu vārdu cena nav zināma.

Lielākā Ķīnas tiešsaistes domēna vārdu tirdzniecības kompānija 4.cn savā visvērtīgāko darījumu sarakstā uzrādīja šādu divburtīgo domēnu vārdu pārdošanu: xy.com par 149 000 USD, zy.com par 142 000 USD un kq.com par 100 000 USD. Tie ir .com domēnu vārdi, bet ķīniešiem acīmredzot vajadzīgi.

Cipari Ķīnas domēnos

Vienburtīgie vārdi ir dārgi, divburtīgie arī, bet visdārgākie un vispieprasītākie Ķīnā ir domēna vārdi ar cipariem, vislabāk tie, kas sastāv tikai no cipariem. Tajā pašā 4.com (viencipara domēna vārds!) kā visdārgākais domēna vārds tika uzrādīts 125.com – 285 000 USD. Manāmi lētāks bija 357.com, ko pārdeva par 156 000 USD utt. Var vēl pamanīt, ka domēna vārds 886.com tika pārdots par  688 888 juāņām (108 000 USD), t.i., cenā ir tie paši cipari, kas domēna vārdā. Arī jaunie TLD tirgo cipariskos domēna vārdus dārgāk. Tā domēna vārdu 8.top notirgoja par 79 000 USD.

No nesenajiem darījumiem ievērību izpelnījās domēna vārds 677.com, kuru 2016. gada aprīlī pārdeva par 577 000$. Turklāt šis domēns bija strādājošs – tajā ir celtniecībai un arhitektūrai veltīta mājas lapa. Kāpēc bija jāpārdod šis domēna vārds, nav skaidrs. Nedaudz vēlāk notika līdzīgs darījums, kad strādājoša mājaslapa pārdeva savu domēna vārdu 533.com par 420 000$. 533 var izrunāt kā wǒ xiǎng xiǎng (我想想), kas nozīmē ‘es domāju, ka’ un šāds domēna vārds var tikt izmantots apmācību vietnēm.

Ciparu domēnu vārdus tirgo ne tikai Ķīnā, arī domēnu tirgotājs R.Švarcs no ASV ziņo, ka viņš 2015. gadā ir veicis lieliskus darījumus ar šāda veida domēna vārdiem. 989.com pārdevis par 818 000 USD, 899.com par 801 000 USD, bet 9595.com gan tikai par 180 000. Visus trīs šos domēna vārdus viņš 90-to gadu beigās nopirka par 100 dolāriem katru. Kas no viņa nopirka šos domēna vārdus tagad, nav zināms, visticamāk tie bija ķīnieši. Līdzīgi kā viņi samaksāja 2,1 miljonu USD par domēnu 114.com 2013. gadā, kaut arī tas bija mazāk nekā domēna vārda 55.com 2011. gada pirkumā par 2,3 miljoniem, un pavisam nesen 2014. gadā tika pārdots domēna vārds 37.com gandrīz par 2 miljoniem dolāru.

Vērtē, ka domēnā .com no iespējamiem 100 divciparu domēnu vārdiem 59% pieder ķīniešiem, bet no 1000 trīsciparu vārdiem 48% ir ķīniešu lietošanā.

Racionāli izskaidrot šo paradumu laikam nevar, tas ir sakņots numeroloģijā un ķīniešu valodas īpatnībās. Ķīniešiem ir pašiem savi hieroglifi ciparu un skaitļu rakstīšanai, bet pēdējos gadu desmitos viņi ir tīri labi pieraduši pie eiropiešu cipariem un tos lieto ikdienā, atšķirībā no eiropiešu burtiem, kuri ir un paliek sveši. Turklāt ciparus ķīnieši uztver kā hieroglifus, tā viņi ir pieraduši. Kā hieroglifus, kas veido vārdus vai zilbes, kuras var kombinēt savā starpā, veidojot pat veselas frāzes. Būtiski ir tas, ka ciparu nosaukumi skan līdzīgi vai tāpat kā citi vārdi, kuriem nav nekāda sakara ar skaitļiem. Rezultātā skaitlis var tikt izlasīts kā kāda frāze. Tas palīdz atcerēties skaitļus vai numurus un dod iespēju zināmai jaunradei.

Piemēram, videoklipā “How to Speak with Numbers in Chinese” simpātiska ķīniešu meitene ātrā tempā divās ar pus minūtēs pastāsta par dažu skaitļu nozīmi. Tā no 520 iznāk ‘es tevi mīlu’, bet no 250 – ‘tu esi idiots’. YouTube turpat piedāvā šo videoklipu arī otram ķīniešu valodas variantam (dialektam) ar atšķirīgu izrunu un līdz ar to citu frāžu piesaisti skaitļiem.

Bet tas nav viss. Cipariem tiek piešķirta spēja būtiski ietekmēt cilvēku likteņus. Šī veida māņticībai varbūt ne tik daudzi tic arī Ķīnā, bet katram gadījumam tomēr šo ciparu spēju ievēro un ņem vērā arī izvēloties domēnu vārdus.

Nulle. (零 líng) Ļoti aptuveni skan kā vārds ‘tu’. Domēna vārda sākumā to neiesaka lietot, bet beigās nulle piešķir skaitlim pabeigtības sajūtu. Mēs teiktu – apaļš skaitlis.

Viens. (一 ) Ķīniski tas skan līdzīgi vārdam ‘gribēt’, tāpēc to neiesaka ietvert domēna vārdā, kaut gan reālajā pasaulē ir arī domēna vārdi, kas satur šo ciparu. 114 iepriekš pieminētajā domēna vārdā nozīmē apmēram ‘informācija’.

Divi. (二 èr ) Skan gandrīz kā ‘mīlestība, mīlēt’.

Trīs. (三 sān) Skan aptuveni kā ‘dzimšana’. Tas ir laimīgs cipars. Bet tradicionāli tika arī uztverts kā robeža, jo ir vecs teiciens ‘nekas nedrīkst notikt vairāk nekā trīs reizes’.

Četri. (四 ) Tas ir šausmīgs cipars. Izruna ir līdzīga vārdam ‘nāve’. Daudzās Honkongas viesnīcās nav 4. stāva, 14. stāva un debesskrāpjos arī 40.-49. stāva, nav arī 4., 14., 24., un visu citu numuru ar ciparu 4. Telefona numuri ar šo ciparu ir krietni lētāki. Automašīnai ar numuru 4444 ir drošs ceļš uz kapsētu. Tiesa, atkal dažos gadījumos šāds numurs tiek izvēlēts, jo nāvīgā jēga nav vienīgā iespējamā. Piemēram, jau pieminētā domēnu vārdu izsoļu vietne 4.cn ir izvēlējusies šo ciparu, kurš var arī nozīmēt ‘domāt’ vai ‘jā’. Tāpat jaunajā TLD .love domēna vārds 4444.love tika rezervēts pašā sākumā.

Pieci. (五 ) Var tikt izrunāts līdzīgi kā ‘es’. Bet var arī iegūt nozīmi ‘nē’ un tad šis skaitlis nesīs nelaimi.

Seši. (六 liù) Skan apmēram kā bagātība vai bizness, arī (datu) plūsma. Tas ir laimīgs cipars. Divi sešinieki ir pavisam laimīgs skaitlis.

Septiņi. (七 ) Arī laimīgs cipars. Var nozīmēt ‘kopība’. Cipars nesīs laimi attiecībās. Bet ir arī izrunas variants, kas nozīmē ‘muļķis’, tad cipars iznāk nevēlams.

Astoņi. (八 bā) Ļoti laimīgs cipars. Tiek izrunāts līdzīgi kā ‘bagātība’. Telefona numuri ar astotniekiem ir dārgāki. Petronas debesskrāpju Malaizijā augstums 88 stāvi nav tāpat vien. Auto numuri ar astotniekiem tiek tirgoti par milzīgām summām. Aviācijas reisu uz Austrumu zemēm numuri parasti satur vienu vai vairākus astotniekus. ASV Finanšu departaments tirgo dolāru banknotes ar numuriem, kuras satur vairākus astotniekus pēc kārtas, par piecreiz lielāku cenu nekā to nominālā vērtība. 2008. gada Olimpiādes atklāšanas ceremonija Pekinā sākās 8. mēneša 8. dienā 8.08 un 8 sekundēs pēc vietējā laika. Cenas precēm Ķīnā daudz biežāk uzrāda kā 99,98, nevis kā pie mums 99,99, vai vispār cenšas tajās ielikt astotniekus. Piemēram, cer, ka preci ar „laimīgu” cenu 88 pircēji izķers vienā mirklī. Tiešsaistes spēļu vietne ir ieguvusi domēna vārdu 88.com, kam būtu jānozīmē liela laimētava, neskatoties uz to, ka patiesībā tā ir naudas pakāstuve.

Deviņi. (九 jiŭ) Vēsturiski cipars saistās ar imperatoru. Piemēram, uz imperatora apģērba parasti bija deviņi drakoni. Turklāt zināms, ka drakoniem bija deviņi bērni. Pekinas antīkajā imperatora pilī esot 9999 istabas. Cipars arī simbolizē harmoniju, var tikt izmantots, lai izteiktu ideju ’pietiek, pietiekami’, vai arī ‘vienmēr, uz mūžiem’.

Vispār jau šādu domēnu izvēle ir vesela zinātne un patiesība pareizi to var izdarīt tikai cilvēks no Ķīnas. Kļūdas šajā izvēlē nav vēlamas.