Latviete Kanādas domēnu tirgus priekšgalā

Can-W

Domēna vārdu tirgus turpina pieņemties spēkā. Patiesībā tirgo tiesības uz domēna vārda lietošanu, bet amerikāņi parasti izsakās vienkārši – tirgo domēnus. Šim tirgum jau ir sava vēsture, jau nomainās kādreizējie līderi, pieņemas spēkā kādreizējie iedzinēji. Lielas cerības angliski runājošo valstu domēnu tirgus saistīja ar jauno vispārējo augstākā līmeņa domēnu ieviešanu. Lai gan šīs cerības nav attaisnojušās pilnā apmērā, bet tomēr attīstība notiek. Kā daudzās jomās, arī šai tirgū progresu nodrošina spilgtas personības. Par vienu no tām – Riku Švarcu – portālā jau ir publicēts raksts. Turpretim šajā rakstā stāstīsim par vienu no vadošajām Kanādas domēnu tirgus personībām – Ilzi Kauliņu-Plaskaču (Ilze Kaulins-Plaskacz), kura ir interesanta gan ar savu latvisko izcelsmi, gan ar savu karjeru domēnu tirgū.

ilze-2012-280x535

I.Kauliņa-Plaskača

Ceļš līdz domēnu tirgum

Viņas vecāki tāpat kā daudzi tūkstoši citu latviešu bija kara bēgļi. Mamma Vizma no Liepājas iepazinās ar tēti pārvietoto personu nometnē Vācijā, bet viņi apprecējās krietni vēlāk, kad Amerikā jau bija nedaudz iedzīvojušies. Tad arī 1952. gadā piedzima Ilze. Skolā viņa mācījās viduvēji un par koledžu nesapņoja, jo to nevarētu arī atļauties līdzekļu trūkuma dēļ. Tiesa, vēl skolniece būdama, viņa ieguva darba pieredzi ar skaitļošanas tehniku, spēra pirmos soļus programmēšanā un labi apguva datu ievadīšanu, jo mamma tolaik strādāja par perforētāju universālveikalā. Tie bija 60.-ie gadi – laiks, kad datus ievadīja ar perfokartēm.

data-entry-620

Beigusi skolu, viņa sāka strādāt par pārdevēju. Nevis stāvēja aiz letes veikalā, bet apzvanīja iespējamos klientus, lai mājsaimniecēm un vientuļi dzīvojošām dāmām piedāvātu nopirkt virtuves traukus un citas vajadzīgas mantas. Mamma nebijā sajūsmā par šādu izvēli; viņai likās, ka strādāt par perforētāju ar cietu algu ir daudz labāk, nekā būt atkarīgai no pārdošanas veiksmes, no nopelnītās komisijas naudas. Tomēr pašai Ilzei šis darbs patika, jo šeit bija jāstrādā ar cilvēkiem. Viņa attīstīja sevī spēju kontaktēties jebkurā laikā un sarunāt tikšanos ar jebkuru personu, un šo spēju cenšas saglabāt visu dzīvi.

Labs pārdevējs var pārdot jebko, tāpēc viņa vēlāk sāka strādāt avīzēs un citos medijos, galvenokārt reklāmas jomā un reklāmas pasūtītāju piesaistīšanā Sanfrancisko štatā, ieskaitot Holivudu. Piemēram, viens no viņas darbiem bija piesaistīt autovadītājus, kuri piekristu pārkrāsot savas mašīnas un uzkrāsot uz tām lielu firmu reklāmas, saņemot par to taisnīgu samaksu ik gadus. Vēlāk 80.-os gados viņa darbojās dažādās radiostacijās un tirgoja radio laiku.

beetleboard-car-400

Būtiski viņas dzīve mainījās 1990. gadā, kad viņa apprecēja Ihoru (Džonu) Plaskaču (Ihor Plaskacz) no Kanādas un pārcēlās dzīvot uz Kanādu. Necik ilgi, piedzima dēls un vēl pēc pusotra gada arī meitiņa. Ilze visu sevi veltīja bērnu audzināšanai. Kad bērni jau sāka iet skolā, varēja arī atsākt darbu. Kad viņa savai kaimiņienei palūdza rakstāmmašīnu, lai uzrakstītu savu CV, kaimiņiene sāka smieties. Pa šo laiku rakstāmmašīnas bija izzudušas. Visi jau lietoja datorus.

Kā kļūst par domēnu tirgotāju

Ilze ķērās pie mācībām un pabeidza datorkursus iesācējiem. Liekas, ka šie kursi nebija slikti, jo viņa ieguva ieskatu arī Internetā, ne tikai Word un Excel programmās. Darbu atrast neizdevās, Kanādā viņai nebija nekādu biznesa kontaktu un bija daudz gados jaunāku konkurentu. Neko darīt, bija jādibina sava firma. Ilze nolēma, ka jaunā firma taisīs mājaslapas, kas bija gudra izvēle, jo tajā laikā nebija daudz mājaslapu taisītāju, nedz arī labu šim darbam piemērotu rīku. Bet firmai, kas taisa mājaslapas, jābūt arī pašai savai mājaslapai. Tātad bija vajadzīgs domēns, kurā to izvietot.

Šī ideja radās laikā, kad domēnu vārdu reģistrācija Kanādā no entuziastu rokām pārgāja uz oficiālu iestādi – CIRA (Canadian Internet Registration Authority) un vairs nebija bezmaksas. Bet Kanādā jau bija pietiekami daudz domēnu gribētāju, un Ilze baidījās, ka viņas izvēlēto domēnu nocels kāds cits. Tāpēc viņa izvēlējās 10 labus domēnu vārdus un pasūtīja tos reģistratūrai Internic par 100 dolāriem (acīmredzot Kanādas dolāriem) katru un cerēja, ka vismaz viens tiks reģistrēts. Šī reģistratūra apsolīja, ka paņems atpakaļ tos domēnu vārdus, kuri Ilzei nederēs. Beigu beigās izrādījās, ka tika reģistrēti visi desmit domēnu vārdi, bet reģistratūra apkrāpa un nevajadzīgos domēnus atpakaļ neņēma un naudu neatmaksāja.

Amerikāņi nav paraduši samierināties ar naudas zaudēšanu, it sevišķi, ja runa ir par 900 dolāriem. Tāpēc Ilze izlēma šos liekos domēnu vārdus pārdot pati, jo jau zināja, ka tāda iespēja pastāv. Skaidrs, ka ar domēnu vārdiem neviens nestāv uz ielas stūra, mēģinot tos notirgot garāmgājējiem. Tie jātirgo Internetā, tāpēc Ilze sāka meklēt vietni, kurā varētu izvietot savu piedāvājumu. Nekā derīga viņa neatrada. Tādas vietnes bija Savienotajā Valstīs, bet tur nebija nekādas jēgas publicēties, jo vārdi ar paplašinājumu .ca nevienu tur neieinteresētu.

Nav brīnums, ka viņa pieņēma lēmumu, ka šāda vietne jāveido pašai. Vietne, kas piedāvā tikai 9 domēna vārdus, izskatītos muļķīgi, tāpēc viņa piepirka klāt vēl 60 domēna vārdus, lai piedāvājums būtu daudzmaz solīds. Bet, lai nodrošinātu labu apmeklētāju plūsmu, izskatījās, ka vajag dažu simtu domēna vārdu piedāvājumu. Tik daudz sapirkt Ilzei negribējās, tāpēc viņa sakontaktējās ar visiem Kanādas domēnu vārdu tirgotājiem, kurus varēja atrast, un piedāvāja viņiem bez maksas izvietot savus pārdodamos domēna vārdus viņas vietnē. Piedevām viņa izveidoja arī mājaslapas franču variantu, lai aptvertu arī francisko domēna vārdu tirgotājus. Kā jau minējām, lai sakontaktētos, viņai nekādu iekšējo barjeru nebija.

ilze-barb-marty-howard-620-ftl-2011jpg

Domēna vārdu tirgotāji tiešām sāka piedalīties viņas vietnē un rezultātā viņai izveidojās draugu loks šajā vidē, kur apsprieda tirgus problēmas un peļņas iespējas. Tā viņa uzzināja, piemēram, par pay-on-click iespēju, kad vietnes īpašniekam interneta veikali maksā par katru apmeklētāju, kurš ir atnācis no šīs vietnes. Šī iespēja viņu glāba no finansiālā sabrukumu, kad viņa aizrāvās un sāka pirkt klāt domēna vārdus nākotnei.

Cits tirgotājs viņai izskaidroja akronīmu svarīgumu, un rezultātā viņa palūdza savu domēnu reģistratūru izdrukāt visus brīvos trīsburtīgos domēnu vārdus, kuri beidzas ar burtiem i, c, e, s, a, un l. Pēc tam viņa ķērās klāt šim sarakstam un ar rokām piereģistrēja ap 500 tādu domēnu vārdu. Turpmāk viņa sekoja visiem divburtīgajiem domēna vārdiem un, kur tik radās iespēja, to lietotājiem piedāvāja nopirkt šos viņu jaukos domēna vārdus.

Domēnu biznesā bez strīdiem neiztikt

Tā darbošanās ar akronīmiem nebija pārāk saulaina. Piemēram, 2010. gadā CIRA izskatīja viena auto detaļu vairumtirgotāju kooperatīva National Automobile Parts Association dalībnieka sūdzību par I.Kauliņu, ka viņa 2002. gadā ir reģistrējusi domēna vārdu napa.ca, kas pilnīgi atbilst asociācijas akronīmam, kurš reģistrēts jau sen, vēl 1989. gadā, kaut arī asociācija nevarēja pierādīt, ka šāds akronīms ir pienācīgi reģistrēts Kanādas valstī. CIRA strīdu risināšanas komisija atzina, ka tāda atbilstība tiešām ir, bet neatrada ļaunticību Ilzes rīcībā, t.i., domēna vārda ar firmas atribūtiem reģistrēšanu, lai pēc tam šo vārdu tai pašai firmai pārdotu.

Komisiju apmierināja Ilzes ar zvērestu apliecinātais paskaidrojums, ka reģistrācijas brīdī nav zinājusi par tādu asociāciju, bet reģistrāciju ir veikusi, lai šo domēna vārdu vēlāk pārdotu kādam no ASV lielākā vīnogu kultivēšanas apvidus Napas Ielejas (Napa Valley) Kalifornijā. Kā papildu argumentu savā labā viņa minēja vēl arī faktu, ka 2006. gadā ir reģistrējusi arī domēna vārdu napavalley.ca. Komisija šo argumentu ņēma vērā, jo sūdzības iesniedzējs ar savām problēmām griezās pie I.Kauliņas tikai 2008. gadā, tātad viņa nevarēja pēc tam viltīgi reģistrēt šo otro domēna vārdu.

Rezultātā Ilze domēna vārdu saglabāja, bet komisija atteica viņas pieprasījumam par kompensāciju, kas pienākas, ja sūdzības iesniedzējs ir rīkojies ar ļaunu nodomu. Šajā gadījumā sūdzētājam ļauna nodoma nebija, jo NAPA patiešām ir viņam piederīgs akronīms un nevar apgalvot, ka viņš būtu gribējis iegūt svešu domēna vārdu, lai to pārdotu īstajam īpašniekam.

Domēni būs vajadzīgi vienmēr

Ilze ne tikai centīgi strādā tirdzniecībā, bet arī aktīvi piedalās domēnu tirgotāju sabiedriskajos pasākumos. Viņa cītīgi apmeklēja lielāko domēnu tirgus konferenci un izsoli T.R.A.F.F.I.C. un ieguva šajā sabiedrībā nenoliedzamu autoritāti, par ko liecina viņai piešķirtā Domēnu industrijas balva „Sieviete domēnu pasaulē” 2014. gadā. Šī bija pirmā reize, kad tāda balva tika piešķirta un paliek arī pēdējā, jo vairāk T.R.A.F.F.I.C. konferenču nebūs.

Ilze uzskata, ka domēni saglabās nozīmi kā virtuālās pasaules nekustāmais īpašums, un tāpēc šim biznesam ir lielas perspektīvas. Pašlaik viņai ir ap 3 000 domēnu vārdu, ko viņa piedāvā savā mājas lapā www.excellentdomains.ca kopā ar citu domēnu īpašnieku piedāvājumiem, kas ir sagrupēti tematiskās grupās. Piemēram, viņa piedāvā domēna vārdus chat.ca, chatter.ca, chatzones.ca, ichat.ca, i-chat.ca un daudzus citus.

family-620

Viņas dēls Gerits ir atvēris domēnu brokeru darbības vietni www.GoldDomains.com, kur, balstoties uz savu (un mammas) pieredzi, izpratni par industriju un mārketingu, piedāvā firmām palīdzību domēnu vārdu iegūšanā un to apgūšanas stratēģijā.

Apdomājot I.Kauliņas-Plaskačas un domēnu karaļa Rika Švarca (skat. rakstu par viņu) ceļu uz panākumiem, var secināt, ka šie panākumi balstās nevis uz labi apgūto formālo izglītību, bet gan uz pārdošanas izpratni. Nebūs kļūda apgalvot, ka tie abi ir cilvēki, kuriem iepriekšējā pieredze ir izveidojusi instinktu, kad, ieraugot kaut ko, pilnīgi neapzināti padomā – vai to varētu pārdot, kam to varētu pārdot, kā to varētu pārdot vislabāk?