Kā zināms, eksistē domēnu vārdu tirgus. Patiesībā tirgo tiesības uz domēna vārda izmantošanu, bet amerikāņi parasti izsakās vienkārši – tirgo domēnus. Ja jums ir labs domēna vārds, jūs varat kontaktēties ar daudzajiem profesionāļiem, kas dzīvo no tā, ka meklē pircējus labiem (tos sauc arī par Premium) domēna vārdiem, vai arī vienkārši izliek tos kādā no daudzajām domēnu vārdu izsoļu lapām. Tas nav pārāk vienkāršs darbs, šeit tāpat ir nepieciešams vismaz kāds starta kapitāls, jāstrādā ar tirgu, jānodrošina reklāma īstajās vietās, jāraksta raksti par to, cik nepieciešams ir labs domēna vārds, un jāpublicē dažādas pamācības, kā izvēlēties labu domēna vārdu. Kaut kā vienmēr sanāk tā, ka vislabākie domēna vārdi ir tie, kurus tirgo attiecīgās pamācības autors. Domēnu tirgum ir jau savas tradīcijas, savas leģendas un savi līderi. Par vienu no viņiem ir šis raksts.
Domēna vārds, kas 2015. gadā tika pārdots visdārgāk, bija porno.com. To pārdeva par 8 888 888 dolāriem (cipars 8 nozīmē bagātību, ja kāds nezina). Pārdevējs bija Riks Švarcs (Rick Schwartz), kas ir plaši pazīstams domēnu vārdu tirgotāju vidū kā Domēnu karalis. Tā nav nekāda iesauka, tas ir oficiāli reģistrēts zīmols – Domain King. Kādreiz, vēl interneta pirmsākumos 1997. gadā, viņš šo dārgo domēna vārdu nopirka no džeka, kurš to bija iegādājies par 5 tūkstošiem. Sākumā Riks viņam piedāvāja 10 tūkstošus. Nē, džeks nebija ar mieru. Tad 25 tūkstošus, izskaidrojot, ko tik vien varēs nopirkt par šo naudu. Atkal nekā. Beigu beigās viņi vienojās par 42 000 ASV dolāru. Tā bija tolaik nedzirdēta cena. Ļoti jau nu Rikam gribējās šo domēna vārdu iegūt.
Nav tā, ka viņš ir pārdevis tikai šo vienu domēna vārdu. Šo viņam visai ienesīgo biznesu viņš mērķtiecīgi veidojis jau no pašiem interneta pirmsākumiem. Vienkārši tā sagadījās, ka viņš atradās īstajā vietā un īstajā laikā, kad sākās domēna vārdu reģistrācijas bums. Nē, viņš nebija aktīvs interneta lietotājs, nebija IT speciālists.
Un vispār – ar izglītību viņam ir, kā bija. Skolu viņš beidza gan, bet koledžu pameta vai tika no tās izmests. Vēlāk viņš atzina, ka mācīšanās skolā viņam bija piegriezusies. Kā raksta amerikāņi, Riks, tāpat kā citi ambiciozi jaunieši, ko neapgrūtina formāla izglītība, ķērās pie tirdzniecības. Tirgoties viņam patika. 10 gadus viņš nostrādāja kā divu mēbeļu tirdzniecības firmu aģents, braukājot pa visu ASV. Pēc šiem gadiem viņš esot nonācis pie tāda tīri marksistiska secinājuma, ka viņš tiek ekspluatēts un ka viņa darbs patiesībā padara bagātākus citus, bet pašam pēc transporta izdevumu segšanas nekas pāri vairs nepaliek.
Un tā 1984. gadā viņš nodibināja pats savu tirdzniecības firmu, kas tirgoja visu ko, galvenokārt importu no Ķīnas un citām Āzijas valstīm, piemēram, reklāmas balonus un apgaismošanas iekārtas. Tas arī bija veiksmīgs pasākums, bet prasīja intensīvu darbu. Atkal Rikam vajadzēja ceļot pa štatiem, lai piedalītos izstādēs un virzītu tirgū savas preces. Diemžēl pēc 5 gadiem viņš sabeidza muguru un vairs nevarēja tādu intensīvu ceļošanu izturēt. Lai varētu savas preces iztirgot, nācās tās reklamēt dažādos preses izdevumos. Varēja labi darboties arī tā.
Situācija mainījās, kad Riks iepazinās ar internetu. Viņš bija ļoti priecīgs, ka interneta vietnē var ievietot informāciju par savu preci un vairs nav jādarbojas ar reklāmas materiālu izsūtīšanu, ko viņš darīja katru dienu – vairākus desmitus sūtījumu aizstiepa uz pastu, un katrs no tiem izmaksāja 2 dolārus. Diena, kad viņš iepazinās ar failu pārsūtīšanas protokolu FTP, esot izmainījusi viņa dzīvi. Te gan gribas piebilst, ka tajā laikā internets nebija ne tuvu tik ērti lietojams kā šodien. Tas pats FTP bija neērts un lēns. Un nav nekāda iemesla uzskatīt, ka tolaik informācija kādā vietnē sasniedza vairāk iespējamo klientu nekā pa pastu. Bet laika gaitā tas mainījās.
Jāpiebilst, ka pirmā plaši lietotā pārlūkprogramma Mosaic tirgu parādījās 1993. gadā, bet Internet Explorer 1995. Bez pārlūkiem interneta izmantošana prasīja lielu entuziasmu, kas varēja būt arī nepietiekams, lai iepazītos ar kādiem reklāmas materiāliem. Tomēr internets attīstījās ļoti ātri. Ja 1994. gadā interneta pieeja bija 11% ASV mājsaimniecību, tad jau 1996. gadā šis procents dubultojās un sasniedza 22%. Būtiski šajā situācijā bija novērtēt interneta attīstības tempus un potenciālās izmantošanas iespējas. Un to R.Švarcs lieliski spēja.
R.Švarcs savu biznesu ar domēna vārdiem uzsāka 1995. gada decembrī, kad nopirka savu pirmo domēna vārdu lipservice.com par 100 USD (lip service nozīmē tukšu solīšanu, pakalpojumu tikai vārdos, bez darbībām). Šis konkrētais domēna vārds nekāds ienesīgais nebija, un šobrīd tas arī ir pārdošanā. Vispār Riks pirmajā piegājienā nopirka 18 domēna vārdus par kopējo summu 1800 dolāri. Intervijās viņš uzsver, ka domēna vārdu tirdzniecība tika uzsākta ar šo niecīgo investīciju, nepieminot, ka 1998. gada martā viņš pārdeva savu tirdzniecības firmu par summu, kas izteikta ar septiņzīmju skaitli – tātad viņa firma pelnīja ļoti labi, un viņš domēna vārdos varēja investēt daudz vairāk.
Tātad no 1998. gada marta viņš sevi pilnīgi veltīja domēna vārdu biznesam. Jāuzsver, ka viņš nebija vienkārši tupētājs (squatter) – persona, kas sapērk domēna vārdus un cenšas tos pārdot tālāk par augstāku cenu. Viņš lika šiem domēna vārdiem strādāt, tos iznomāja. Tiesa, viņam to domēna vārdu ir ap 5-6 tūkstošiem. Tā kā pats viņš ar šo milzumu vairs netiek galā, viņš nodibinājis uzņēmumus, kas pārvalda domēna vārdu saimniecību. Lai uzturētu visas šīs reģistrācijas, viņam gadā jātērē kādi 100 000 dolāru, bet, protams, viens veiksmīgs darījums visus izdevumus nosegs.
Jau pieminētais domēns porno.com, pēc viņa vārdiem, atpelnīja sevi divu mēnešu laikā. R.Švarcs vienojās ar reālu porno vietni un savā domēnā ievietoja saiti uz šo vietni. Reālās porno vietnes īpašnieks maksāja Rikam par katru savas vietnes apmeklētāju, kurš tur bija atnācis no domēna porno.com. Tā maksa bija niecīga, ap 10 centiem, bet, ja tādu apmeklētāju ir vairāki tūkstoši dienā, kasē ieripo nebūt ne tik maza summa. Kaut arī peļņa no šī domēna vārda pārdošanas nebija slikta – pārdots tika par 211 reizes lielāku cenu nekā pirkts, Riks šo domēna vārdu vēl nebūtu pārdevis, bet 2015. gada 4. jūnijā vispārējai reģistrācijai kļuva pieejams jaunais vispārējais augstākā līmeņa domēns .porn, un šajā domēnā ir reģistrēti jau 13 000 domēna vārdi. Tā nu sanāk, ka konkurence pornogrāfijas domēna vārdu tirgū ir pieaugusi.
Cits domēna vārds ebid.com viņam labākajās dienās ienesa ap 2000 dolāru, sliktākajās – tikai 20. Šis domēna vārds kādreiz nosūtīja uz izsoļu vietni. Tagad tas ir izlikts pārdošanai vai kopuzņēmuma veidošanai.
Riks Švarcs savā darba kabinetā. Tā tirgo domēnus.
Vēl jāpaskaidro, ka Rika vietnē apmeklētājs nokļuva tad, ja, sagribējis paskatīties porno, pārlūka adreses lodziņā ierakstīja adresi www.porno.com, t.i., izdarīja tiešo (type-in) adresāciju, vienkārši cerot, ka tā viņš nokļūs vajadzīgajā vietā. Būtiski, ka lietotājs neizmantoja meklēšanas programmu. Tajā laikā meklētāji jau bija gan, bet pieraduma tos izmantot vēl nebija. Tagad Google meklētājs, saņemot pieprasījumu atrast visas vietnes, kas satur vārdu „porno”, vispirms parādīs tās, kuru adresēs ir šis vārds.
Sākumā internetā viss bija par brīvu, tikai par pornogrāfiju sāka prasīt maksu, tāpēc savos jauno domēna vārdu meklējumos R.Švarcs koncentrējās uz domēna vārdiem, kuri varēja saturēt kādu mājienu uz seksuālu interesi. Tā viņš nopirka butch.com par 1500 USD (vārds butch tiek lietots, runājot par lesbietēm). Šis domēns pašlaik tiek piedāvāts pirkšanai. Krietni dārgāk bija jāmaksā par domēna vārdu ass.com. Viņš bija laimīgs, ka paspēja to atpirkt no vācu īpašnieka par 12 500 dolāriem pirms citiem. Cits piemērs, viņš pārdeva domēna vārdu escore.com (atbalsta kredītņēmējus) par 100 000 dolāru, pielika klāt vēl tikpat un nopirka paketi ar diviem pieaugušo auditorijai domātiem domēna vārdiem whore.com un slut.com. Vēl 1997. gadā par 15 tūkstošiem pirkto domēna vārdu men.com (vietne gejiem) viņš 2003. gadā pārdeva par 1,3 miljoniem dolāru. Vispār, kad viņam jau bija vairāki tūkstoši domēna vārdu, runāja, ka puse no tiem esot ar seksuālu ievirzi.
Bija jau ienesīga tirdzniecība arī ar cita veida domēna vārdiem. Piemēram, viņš 2008. gadā kompānijai CNN par 750 000 dolāriem pārdeva domēna vārdu iReport.com, kuru 90-o gadu beigās tika nopircis par nieka 100 dolāriem. Šo domēna vārdu CNN izmanto, lai publicētu interneta lietotāju veidotās reportāžas. Tiesa, vēlamo tematiku CNN norāda pati, piemēram, tiek gaidītas reportāžas no Eiropas valstīm, kuras uzņem migrantus, vai arī – pastāstiet, kā jūs iemīlējāt futbolu.
R.Švarcs nenodarbojas (vai gandrīz nenodarbojas) ar tādu domēnu vārdu pirkšanu, kuri būtu līdzīgi oficiāli reģistrētiem firmu nosaukumiem un zīmoliem, jo tas ir riskanti. Viņš labprātāk iepērk domēna vārdus, kas ir parasti valodas vārdi un nav nekādi oficiāli zīmoli. Piemēram, viņš ir iztirgojis tādus domēna vārdus kā gout.com, asthma.com, diabetes.com, osteoporosis.com, heartburn.com, hepatitis.com, flu.com u.c., kuri ir balstīti uz slimību nosaukumiem. Nu, neviens taču nepatentēs slimību, bet cilvēki, kas ir specializējušies uz kādas slimības ārstēšanu, vai ražo tai piemērotas zāles vienā jaukā brīdī var sagribēt šāda veida domēna vārdu.
Tomēr viņš tirgo firmas kompromitējošos domēnus. Tā viņa reģistrēto domēnu airfrancesucks.com ir nopirkusi Air France (nav zināms, cik samaksāja). Cits domēns carnivalsucks.com vēl arvien pieder Rikam, attiecīgā vietne strādā, un, ja uzņēmums Carnival, kas organizē ceļojumus, ir kādu ļoti nokaitinājis, tad nu tur var piereģistrēties un izpausties, kaut arī vietne nav vienkārša izmantošanā. Toties domēna vārdu fujisucks.com gribētājs var nopirkt. Tāda tipa domēnu viņam esot daži desmiti.
R.Švarcs situāciju ar domēniem 90.-os gados salīdzina ar zelta drudzi Aļaskā 19. gs. beigās. Tad tas, kurš pirmais atnāca, varēja iesist mietiņus upes krastā (parasti 150 metru attālumā) un paziņot, ka tagad viņš te meklēs zeltu. Tā arī ar domēniem. Viņš, Riks Švarcs, saprata, ka domēni būs ļoti vērtīgi un tāpēc tos sapirka. Pārējie nekā nedarīja, jo nesaprata, ka veidojas jauns tirgus – domēna vārdu tirgus. Viņi neiedomājās, ka domēna vārdi ir tas pats, kas nekustāmais īpašums reālajā pasaulē. Par šo jaunā veida nekustāmo īpašumu Riks izveidoja mājaslapu www.erealestate.com vēl 1997. gadā. Tur viņš ir publicējis arī sarakstu ar saviem pārdotajiem domēniem (bez cenām). Tiesa, pašlaik šīs lapas saturs netiek regulāri atjaunots.
R.Švarcs izvērsa arī aktīvu sabiedrisko darbību domēna vārdu tirgus jomā. Savā blogā http://www.ricksblog.com viņš regulāri publicēja savas domas par domēna vārdu tirgu vispār un tā attīstības perspektīvām. Tur ir saraksts ar viņa veiksmīgākajiem darījumiem ar cenām. Pašlaik šajā blogā viņš ir sācis nedaudz rakstīt pēc ilgāka pārtraukuma. Lielu atpazīstamību viņš ieguva, no 2004. gada kopā ar savu advokātu organizējot konferences T.R.A.F.F.I.C. domēna vārdu tirgus, sākot. Būtiska šajās konferencēs bija domēna vārdu izsole starp konferences dalībniekiem. Bet arī šajā konferencē viņš nesola turpmāk darboties.
Rika Švarca biznesu ne visi uztver pozitīvi. Viņš intensīvi publicē dažādus sevi attaisnojošus materiālus. Tā, runājot par pornogrāfiju, viņš uzsver, ka pats viņš ar pornogrāfijas ražošanu nenodarbojas, bet tikai iznomā savus domēna vārdus. Uz pārmetumiem, ka viņš pats sevi pasludinājis par domēnu karali, viņš atbild, ka mēs visi pasludinām sevi par kaut ko. Tāpat viņš asi kritizē domēna vārdu tupētājus, kas sapērk domēnus spekulācijai, apgalvojot, ka pats viņš strādā, lai savos domēnos veidotu apmeklētāju plūsmu.
R.Švarca biznesa filozofija balstās uz tiešās adresācijas izmantošanu, kad interneta lietotājs ieraksta vietnes adresi pārlūka adreses lodziņā. Viņš paredz, ka meklētāji tiks izmantoti mazāk, izvirzot tēzi, ka cilvēks primāri internetā sērfo un tikai pēc tam meklē. Tātad ir ļoti svarīgi izvēlēties un iegādāties labu domēna vārdu. Grūti ar viņu strīdēties, jo galu galā viņa paredzēšanas spējas 90-o gadu beigās ir izrādījušās pietiekami iespaidīgas.
Tomēr var redzēt, ka Riks par internetu domā galvenokārt kā par tirdzniecības platformu. Var jau būt, ka cilvēks, kas grib nopirkt desu, vispirms mēģinās pieslēgties vietnei www.desa.lv un tikai atklājis, ka tādas nav, sāks darbināt meklētāju. Bet vai tiešām varētu domāt, ka cilvēks, kas izlasījis Nobeļa prēmijas laureātu sarakstu un ieinteresējies par neitrino, savā pārlūkā sāks pieslēgties vietnēm neitrino.com, neitrino.lv, neitrino.science utt. Liekas tomēr, ka pirmais darbs būs ierakstīt šo vārdu meklētājā un sekot piedāvājumam.
Par tiešo adresāciju jāpiebilst, ka interneta pirmsākumos bija arī tādi pārlūki, kas paši pielika ne tikai www. sākumā, bet arī .com beigās, ja adreses logā tika ierakstīts vienkārši kāds vārds. Pašlaik, ja pārlūku Mozilla Firefox, Google Chrome un Opera adreses logā ieraksta nevis adresi, bet gan kādu vārdu, tad tiek izsaukts meklētājs un parāda meklēšanas rezultātus. Windows Internet Explorer arī tā dara, bet dažreiz parāda reklāmu, piemēram, Winamp (video un audio atskaņotājs) reklāmu. Vienīgi Safari pa vecam mēģina piemeklēt līdzīgu vietni .com domēnos.
Mūsdienās jaunais interneta lietotājs varbūt tiešām sāk ar sērfošanu, bet nākotnē vairums jau būs bērnībā izsērfojušies līdz nelabumam un pratīs lietot internetu kā instrumentu. Jāņem vērā, ka pašreizējā vispārējo augstākā līmeņa domēnu (TLD) ekspansija arī padaru neinteresantu tiešo adresāciju, jo desu cienītājs, neatradis vietni desa.lv, diez vai pārmeklēs vietnes desa.com, desa.food, desa.store utt., bet gan pieslēgsies meklētājam.
Nevar noliegt arī to, ka R.Švarca panākumus nodrošināja tieši Amerikas tirgus lielais apjoms. Lai arī ne visi lietotāji slēdzas klāt pie porno vietnēm, ne visi izmantoja tiešo adresāciju, tomēr arī neliels procents varēja nodrošināt pietiekamus ienākumus.
Vēl, domājot par interneta lietotāju kontingentu, var paredzēt, ka, palielinoties kopējam lietotāju skaitam, samazināsies iesācēju procents. Bet pieredzes bagāts lietotājs nevis sērfo internetā, vai tur ko meklē, bet tur “sēž”. Viņam pārlūkā ir pierastu, bieži apmeklētu interneta vietņu saraksti, kuros viņš izvēlas šajā brīdī vajadzīgo un uz tā uzklikšķina. Un, ja viņam ir vajadzīga desa vai pica, viņš savā sarakstā izvēlas to vietni, kura viņam ir jau daudzas reizes vajadzīgo piegādājusi. Un nekādas tiešās adresācijas.
Tāpēc pilnīgi iespējams, ka pašlaik notiekošais domēna vārdu tirdzniecības bums ir vienkārši jauns burbulis, kas vienā jaukā brīdi plīsīs un atstās krietnu baru tirgotāju ar daudz domēniem un maz naudas.
Bet laiks rādīs.
Jebkurā gadījumā izskatās, ka Riku Švarcu tas neietekmēs.
_____
Titulbilde: pixabay.com