Kas ir ICANN un IANA?

intro-slider-world-info-2

Var likties dīvaini, bet globālajam internetam nekādas pasaules priekšniecības nav, ja runa ir par tā saturu, vēlmi izteikties vai iespējām piedalīties tajā. Par vietnes saturu atbild tikai tās veidotāji. Šos jautājumus dažas valdības gan labprāt gribētu iekļaut savā kontroles lokā, bet tādu valdību pagaidām vēl nav daudz. Arī tehniskās problēmas prasa daudzu organizāciju līdzdalību.

Viena no svarīgākajām tehniskajām problēmām ir adrešu sistēmas uzturēšana – lai katrs zinātu, kur jebkurš internetam pieslēgtais dators ir atrodams. Lai katram būtu sava adrese un lai katru, kam ir adrese, varētu atrast. Un vēl, lai nesanāktu tā, ka viena un tā pati adrese ir diviem, jeb, kā saka tehniķi, jānodrošina unikāli identifikatori. Šajā rakstā aplūkosim svarīgākās organizācijas, kas nodrošina domēnu un IP adrešu sistēmas darbību. Runa, protams, būs par augstākā līmeņa domēniem (TLD). Zemākos līmeņus pārvalda TLD reģistru uzturētāji.

ICANN

Visaugstāk stāvošā organizācija šajā jomā ir ICANN, kas ir saīsinājums no The Internet Corporation for Assigned Names and Numbers jeb Interneta vārdu un numuru piešķires korporācija. „Vārdi” te nozīmē domēnus, bet „Numuri” – Interneta protokola (IP) adreses, kas sastāv no cipariem un tiek piešķirtas ierīcēm internetā. ICANN atbildībā ir visas globālie jautājumi saistībā ar domēnu un IP adrešu izdalīšanu.

ICANN izveidota 1998. gadā, kad Internets vēl bija pavisam vāji attīstīts. Tolaik pasaulē bija reģistrēti vien apmēram trīs miljoni domēna vārdu. Līdz ar ICANN izveidi tika sadalītas atbildības, uzsākta reģistratūru akreditācija vispārējos augstākā līmeņa domēnos (gTLD) un iedibināti globālas sadarbības un tālāk attīstības principi. Ar gadiem ir nākuši klāt jauni gTLD. Šobrīd gTLD skaits aug īpaši strauji – 2013. gada beigās sākās pasākumi reģistrācijas uzsākšanai vēl apmēram 1500 jaunajos vispārējos domēnos. Atbildība par citu domēnu grupu – valstu kodu domēniem jeb ccTLD (piemēram, .lv, .ee, .lt) ir attiecīgo valstu reģistru uzturētājiem. Tomēr arī šiem domēniem ir jābūt pieejamiem globālajā tīklā, tāpēc arī valstu reģistri ir iesaistīti ICANN darbā.

ICANN-logo-2

ICANN realizē vispārējo domēnu sistēmas pārvaldību un tās darbības koordināciju, ieskaitot arī saknes serveru sistēmas organizāciju un uzturēšanu. Tehnisko darbu Domēnvārdu sistēmā (DNS) veic IANA, par kuru vēl būs runa. ICANN savu darbību balsta uz diezgan maz izplatītiem principiem. Pirmkārt, tas ir daudzu ieinteresēto pušu (multistakeholder) modelis – visu jautājumu apspriešanā tiek iesaistīts publiskais sektors (tai skaita valstu valdības), biznesa aprindas, tehniskie eksperti, parastie lietotāji. Otrkārt, lēmumu apspriešanai tiek organizētas plašas diskusijas, kurās var piedalīties katrs interesents. Vajag tikai pieslēgties ICANN mājas lapai un tur atrast, par kādiem jautājumiem šobrīd varat izteikties. Treškārt, lēmumu pieņemšanā tiek ievērots (vai tiek mēģināts ievērot) vienprātības (consensus) princips. Tas savukārt nozīmē, ka ir jārod tādi risinājumi, kas apmierinātu ja ne visus, tad gandrīz visus. ICANN, izsakoties angliski, gives voices not votes, t.i., dod tiesības izteikties visām kopienām, nevis balso. Šāda sistēma, ir demokrātiska un tāpēc nav ātra.

Lēmumus, ņemot vērā diskusiju rezultātus, pieņem ICANN Direktoru valde, kas sastāv no 16 direktoriem. Direktoru valdē savus pārstāvjus izvirza ICANN ietilpstošās kopienas. Daļu no valdes no daudzajiem neatkarīgajiem kandidātiem izvēlas speciāla komiteja, kurā arī ir pārstāvji no ICANN kopienām.

ICANN vada korporācijas izpilddirektors (Chief executive officer) dažreiz saukts par Prezidentu. Pašlaik tas ir Fadi Čehadē (Fadi Chehadé), dzimis Libānā, ASV pilsonis. Tiesa, 2015. gada maijā viņš paziņoja par savu priekšlaicīgu aiziešanu no šī posteņa 2016. gada martā.

Lai tiktu galā ar visiem darbiem, ir izveidota diezgan izvērsta ICANN organizatoriskā struktūra.

Vispirms ir jānosauc 3 atbalsta organizācijas, kas sabiedriskā kārtā piedalās ICANN procesā. Tās ir šādas:

  • Adrešu atbalsta organizācija (Address Supporting Organization) (ASO). Šī organizācija izstrādā priekšlikumus saistībā ar IP adrešu sadalīšanu un pārvaldību. Tajā piedalās visi Reģionālie interneta reģistri (RIR).
  • Vispārējo domēnu atbalsta organizācija (Generic Names Supporting Organization) (GNSO) veido šī veida domēnu politiku. Pašlaik tai ir pilnas rokas darba, jo rit jauno vispārējo domēnu ieviešana, kas sagādā daudz rūpju.
  • Valsts kodu domēnu atbalsta organizācija (Country Code Names Supporting Organization) (ccNSO) atbild par valstu kodu domēnu globālā līmeņa politiku. Šajā organizācijā šobrīd iestājušies 157 valstu kodi no 248. Tomēr ccNSO ir atvērta organizācija un tajā aktīvi līdzdarbojas arī valstu kodi, kas oficiāli nav ccNSO biedri. Latvijas reģistrs .lv ir ccNSO biedrs. Latvijas NIC vadītāja K.Sataki ir ievēlēta šīs organizācijas Padomē kā viena no trim Eiropas reģiona pārstāvjiem, kā arī raksta tapšanas brīdī ir šīs Padomes vicepriekšsēdētāja.

Bez tam darbojas arī 4 padomdevēju komitejas:

  • Valdību padomdevēju komiteja (Governmental Advisory Committee) (GAC), kas sastāv no vairāk nekā simts valdību pārstāvjiem un izskata ICANN un pasaules politikas jautājumu saskarni, kā arī interneta politikas un atsevišķu valstu likumu pretrunas. Šo komiteju no 2007. līdz 2010. gadam vadīja Latvijas diplomāts Jānis Kārkliņš (tajā laikā Latvijas pārstāvis ANO un Latvijas pārstāvis GAC), kurš kā GAC vadītājs bija arī ICANN direktoru padomes loceklis bez balsstiesībām.
  • Vispārīgā padomdevēju komiteja (At-Large Advisory Committee) (ALAC). Šīs komitejas uzdevums ir nodrošināt individuālo interneta lietotāju interešu ņemšanu vērā. Tas tiek panākts ar 160 interneta lietotāju organizāciju dalību ALAC darbā.
  • Saknes serveru sistēmas padomdevēju komiteja (Root Server System Advisory Committee) (RSSAC) ir atbildīga par ICANN informēšanu par Interneta saknes serveru sistēmas darbību, administrēšanu, drošību un integritāti.
  • Drošības un stabilitātes padomdevēju komiteja (Security and Stability Advisory Committee) (SSAC), protams, nodarbojas ar drošības jautājumiem un informē ICANN par apdraudējumiem un riskiem interneta domēnvārdu un IP adrešu piešķiršanas sistēmās.

Vēl jau ir arī citas mazāk pazīstamas organizatoriskas vienības un vajadzības gadījumā ar direktoru padomes lēmumu tādas var tikt izveidotas papildus.

IANA

Atsevišķi jāpastāsta par Interneta piešķirto numuru pārvaldi (Internet Assigned Numbers Authority) (IANA) – funkciju, kas tika izveidota vēl 1988.gadā, krietni pirms ICANN. Kad radās ICANN, IANA funkcija tika iekļauta šajā organizācijā, kur to tagad veic patstāvīgs departaments.

IANA

IANA pārvalda visu DNS sistēmu. Tā administrē saknes serveru sistēmu, kurā atrodama informācija par visiem augstākā līmeņa domēniem. Lai internetā parādītos jauns augstākā līmeņa domēns, tam ir jābūt IANA datubāzē, no kurienes tas nonāk saknes serveros.

IANA sadala arī IP adrešu resursus, kurus tālāk izsniedz pieciem pasaules Reģionālajiem interneta reģistriem (RIR). Eiropas reģionā šāds reģistrs ir RIPE NCC (Réseaux IP Européens Network Coordination Centre), kura mītne atrodas Amsterdamā, Nīderlandē.

Jāuzsver, ka IANA (tāpat kā pati ICANN) neuzrauga domēnu vārdu piešķiršanu, nenodarbojas ar piešķirto domēnu vārdu analīzi un nerisina iespējamos konfliktus, ja uz kādu domēna vārdu ir vairāk nekā viens pretendents. Par to atbild attiecīgo augstākā līmeņa domēnu reģistru uzturētāji.

VRSN_logo_horizontal_RGB

Verisign

Vēl nevar nepieminēt tādu interneta pasaulei nozīmīgu organizāciju kā Verisign, Inc. Kā izteicās ICANN prezidents F.Čehadē – ICANN ir interneta saknes zonas administrators, IANA – operators, bet Verisign – uzturētājs. Verisign ir reģistra uzturētājs domēniem, .net, .edu, .name, .cc (līgums ar Kokosa salām), .tv (līgums ar Tuvalu) u.c., kā arī pašam populārākajam Interneta domēnam .com. Būtiski arī tas, ka Verisign uztur divus no pasaules 12 saknes serveriem DNS sistēmai. Vēl tā piedāvā arī dažādus drošības risinājumus.

Verisign ir privāta kompānija, kas reģistrēta Virdžīnijas štatā ASV. Viens no tās īpašniekiem ir labi pazīstamais miljonārs Vorens Bafets.

Domēnu pārvaldības pilnveidošana

Juridiski ICANN ir bezpeļņas sabiedriskā labuma organizācija, kas ir reģistrēta Kalifornijas štatā un darbojas pēc šī štata likumiem. Tai ir līgums par domēnu sistēmas un IANA pārvaldību ar ASV Nacionālo telekomunikāciju un informācijas administrāciju (NTIA), kura ir ASV Tirdzniecības ministrijas (Department of Commerce) apakšvienība. Šāda juridiska situācija rada uztraukumu vai vismaz neizpratni interneta sabiedrībā, jo internets jau sen ir kļuvis starptautisks, tāpēc vienas valsts valdības uzraudzība neatbilst interneta interesēm.

Par nepieciešamību mainīt šo situāciju runā jau ilgu laiku. Bet, būtībā, bez ASV piekrišanas nekādas izmaiņas notikt nevar. Tiesa, ASV valdība apgalvo, ka jau no paša sākuma esot bijis paredzēts nodot šīs jomas pārvaldību starptautiskai institūcijai. Tomēr tikai 2014. gada 14.martā NTIA administrators Lorenss Striklings paziņoja, ka ASV atbalsta ICANN pārvaldības pārejas uzsākšanu no ASV valdības kontroles uz jaunu modeli, kas nodrošinātu starptautiskās daudzu ieinteresēto pušu (multistakeholder) intereses.

url-www

Šīs pārejas atbalsts nav bez nosacījumiem. ASV uzskata, ka pārvaldību nevar uzticēt esošām starptautiskām organizācijām, tai skaitā ANO vai Starptautiskajai Telekomunikāciju savienībai (ITU). Tas tāpēc, ka šāds modelis varētu apdraudēt daudzo ieinteresēto pušu interešu aizsardzību, piemēram, padarot Interneta darbību pārāk atkarīgu tikai no valdību gribas. Ir svarīgi, lai jaunais modelis netraucētu saglabāt interneta atvērtību, stabilitāti un dzīvotspēju, ko varot izdarīt tikai, iesaistot privāto sektoru.

Pāreja uz jauno pārvaldības modeli notiek ar plašām diskusijām, apspriežot dažādus modeļus un situācijai regulāri mainoties. Par tās gaitu portālā ParDomenu.lv ir atsevišķs raksts.