Kā aizritējis jauno gTLD pirmais gads Baltijā?

Baltijas-gTLD-003

Jauno vispārējo augstākā līmeņa domēnu (gTLD) ieviešana tika uzsākta ar mērķi papildināt un dažādot iespējas reģistrēt domēnu vārdus. Pastāv viedoklis, ka esošie augstākā līmeņa domēni, tādi kā .com, .edu, .net, .org u.c. nespēj nodrošināt interneta attīstību un ierobežo interneta lietotāju domas lidojumu, tāpēc ICANN pieņēma lēmumu par jauno gTLD attīstību un izsludināja priekšlikumu pieņemšanu. Pēc tam notika saņemto 1900 priekšlikumu izvērtēšana un 2014. gada sākumā pirmajos jaunajos domēnos sākās brīva domēnu vārdu reģistrācija. Vairāk par jaunajiem domēniem var palasīt citos portāla rakstos šeit un šeit.

Tagad, kad ir pagājis gads kopš jauno gTLD darbības sākuma, var sākt apspriest – kā šie jaunie domēni ir iespaidojuši interneta lietotājus Latvijā un vispār Baltijā? Vai varbūt tikai Āzijā ir pamanījuši šo interneta paplašināšanos? Vai vispār jaunie gTLD paplašina mūsu lietotāju iespējas?

Jāuzsver, ka simbolu rindas jaunajiem domēniem varēja tikt pieteiktas daudzās pasaules tautu rakstībās, īpaši uzsverot iespēju to darīt Āzijas tautu valodās, jo puse no interneta lietotājiem dzīvo Āzijā. Jauno gTLD nosaukumi tika pieteikti un arī akceptēti ķīniešu hieroglifos, arābu rakstībā, abos japāņu zilbju alfabētos – katakanā un hiraganā, kirilicā un vēl citos alfabētos.

Rezultātā veikalu īpašnieki varēs izvēlēties ne tikai anglisko .store vai .tienda, ja dos priekšroku spāņu valodai, bet arī ķīnisko .商店 (shāngdiàn) un japāņu .ストア (izrunā – sutoa, kas ir tas pats store, bet japāņu izrunā). Google, kompānija, kurai nav problēmu samaksāt par domēnu un arī nav problēmu to uzturēt, paņēma ne tikai domēnu .google, bet arī tā ķīniešu .谷歌 (gǔgē) un japāņu .グーグル(gūguru) dubultniekus.

Visas šīs aktivitātes ļoti maz skāra Latvijas interneta lietotājus. Neviens jaunā TLD pieteikums no Latvijas netika iesniegts, un to var viegli saprast. Tikai par pieteikuma iesniegšanu vien bija jāsamaksā 185 000 dolāru, kurus ar reģistrācijām Latvijā būtu grūti atpelnīt, nerunājot nemaz par izdevumiem par domēna uzturēšanu. Turklāt pat ja pieteikumu iesniegšana būtu bez maksas, grūti iedomāties Latvijai specifisku augstākā līmeņa domēnu, kas varētu nodrošināt kaut kādus ienākumus. Piemēram, vai varētu cerēt, ka TLD .veikals tiktu reģistrēti kaut vai 10 000 domēnvārdi, teiksim, par 20 eiro, kas varētu kaut nedaudz segt domēna uzturēšanu? Un domēnā .sia, vai .māja? Pat domēns .Rīga diez vai spētu piesaistīt vairāk.

Līdzīga situācija ir arī citās mazajās valstīs, jo tur interneta tirgus ir mazs, un konkurences spiediens no lielām valstīm ir pārāk liels. Vismazākā valsts, kurai nu ir jauns domēns savā rakstībā, ir Izraēla ar 8,3 miljoniem iedzīvotāju. Šis domēns ir .קוֹם (kom), kurš ir .com analogs, un to pieteica ļoti bagātā kompānija Verisign, kas uztur domēnu .com. Šī kompānija pieteica šo pašu simbolu virkni com kā jaunu gTLD arī krievu, ķīniešu, japāņu, devanagari un citās rakstībās. Tāda ir viņu marketinga stratēģija, un Izraēlā neviens necietīs, ja arī .קוֹם neatmaksāsies.

Iznāk, ka Baltijas Interneta lietotājiem neizbēgami jāseko līdzi citu valstu veidotajiem jaunajiem domēniem un jāmēģina atrast kaut ko sev noderīgu. Diez vai tas izdosies ķīniešu vai japāņu domēnos, bet tajos, kuri izmanto latīņu alfabēta burtus, var mēģināt šo to pielāgot savām vajadzībām. It sevišķi tas attiecas uz domēnu nosaukumiem angļu valodā – valodā, kas strauji iekaro Latviju.

Pašlaik ir reģistrēti drusku vairāk par 5 miljoniem domēnvārdu apmēram 300 jaunajos darbību uzsākušajos gTLD. Tajos ir arī domēna vārdu reģistrācijas no Latvijas, tāpat kā no Lietuvas un Igaunijas. Šo reģistrāciju skaits uz 2015.gada aprīli ir apkopots tabulā, izmantojot namestat.org datus. Tiek aplūkoti 50 populārākie jaunie gTLD, izslēdzot tos, kas izveidoti tikai Ķīnas vajadzībām un tos, kuros nav iespējama brīva reģistrācija. Toties ir pievienoti dati par diviem nelieliem domēniem .онлайн un .tatar. Domēni ir sagrupēti pēc reģistrāciju skaita Latvijā.

Reģistrāciju skaits, protams, ir ļoti aptuvens, jo mainās ar katru dienu, it sevišķi tas attiecas uz kopējo domēnvārdu skaitu katrā domēnā. Jāatzīst, ka noteikt precīzu reģistrāciju skaitu no Baltijas valstīm nav iespējams vispār, jo bieži reģistrāciju privātums tiek speciāli aizsargāts un tad ziņu par valsti nav. Jāuzsver, ka runa ir par reģistrācijām, nevis par strādājošām mājas lapām. Reģistrācijas var būt gan preventīvas, gan ar mērķi sagrābt labu domēna vārdu vēlākai pārdošanai.

Tabula-gTLD-Baltija-001

(spiediet uz attēla, lai aplūkotu tabulu PDF formātā)

 Ņujorkas domēnā .nyc var reģistrēties tikai tur dzīvojošie, vai arī tie, kam tur ir bizness. Citu pilsētu domēnos tik stingru ierobežojumu nav.

Ja salīdzina kopējo reģistrāciju skaitu pa šīm valstīm, iznāk, ka:

  • Latvijā ir 180 reģistrācijas uz 1 miljonu iedzīvotāju, aprīlī bija 163
  • Lietuvā 236 reģistrācijas uz 1 miljonu iedzīvotāju, aprīlī bija 201
  • Igaunijā 459 reģistrācijas uz 1 miljonu iedzīvotāju, aprīlī bija 399.

Jādomā, ka Latvijas interneta veidotāji vai nu labāk spēj noslēpt savu identitāti, vai arī ir uzticīgāki pārbaudītām vērtībām un nevēlas riskēt, ieguldot līdzekļus domēnos ar neskaidrām nākotnes perspektīvām.

Lielais domēna vārdu gribētāju skaits no Lietuvas domēnam .link visdrīzāk ir izskaidrojams ar to, ka lietuviešu valodā ir prievārds link, kas nozīmē ‘virzienā uz’ (vēl ir vārds aplink, kas atbilst latviešu vārdam ‘aplinkus’). Tas var dot iespēju sakombinēt kādu interesantu domēnvārdu, ja vēl ņem vērā to, ka prievārds link var stāvēt arī aiz lietvārda, piemēram, kā viegli saprotamā frāzē Lietuviams suremontavus kelią Latvijos link. Nedaudz savādāk šo domēnu izmanto vietnes sveikinimai.link autori. Vietne satur apsveikumus (sveikinimai) un vēlējumus (linkėjimai) dzimšanas, vārda, kāzu u.c. dienās, tā kā šeit link var uztvert kā linkėjimai saīsinājumu. Protams, lietuvieši zina arī link nozīmi angļu valodā. Kāpēc Lietuvā tik populārs ir domēns .xyz, tam gan nav izskaidrojuma.

Tādu iespēju, pēc visa spriežot, nav Igaunijā. Tur var izmantot tikai angļu valodas resursus, kas arī tiek darīts. Diezgan negaidīts ir lielais Igaunijas reģistrāciju skaits domēnā .club. Kaut kā negribas ticēt, ka Igaunijā vispār ir 91 klubs, kas gribētu savu vietni internetā. Vai tikai tur nav uzdarbojies kāds skvoteris-tupētājs? To pašu gan var teikt arī par Latviju – 86 klubi izskatās pārāk liels skaits. Jāpiezīmē, ka šis domēns pieļauj domēnvārdus arī ar īpašajiem latviešu burtiem.

No šiem 50 aktīvākajiem jaunajiem gTLD pilnīgi latviski ir trīs – .guru, .audio un .tips. Populārs gan ir tikai .guru. Izskatās arī, ka vēl neviens netaisās veidot mājas lapas par jelkādiem tipiem, kaut arī domēna vārds .labveligais.tips jau ir aizņemts. Toties var domāt, ka kāds gatavojas lokalizēt .top, veidojot domēnvārdus, kurus varētu pielietot dažādu tapšanas procesu aprakstam – .maize.top, .nauda.top, vai pat .prezidents.top. Var piezīmēt, ka šo gTLD pieteica kāda Ķīnas kompānija, jo ķīniešu valodā līdzīga izruna ir vārdiem ‘paredzēt’, kā arī ‘liels sasniegums’. Tajā var reģistrēt domēnvārdus ar ķīniešu hieroglifiem, bet diemžēl latviešu burti ar garumzīmēm nav iespējami, tā kā tādu domēnvārdu kā mēsli.top reģistrēt nevarēs, bet pieļaujamajam domēnvārdam mesli.top līdz ar garumzīmi ir pazudis viss šarms.

Par pārējiem vēl neieviestajiem jaunajiem domēniem un divburtīgajiem valstu koda domēniem, kurus varētu mēģināt pielāgot latviešu vajadzībām, jau agrāk tika pārspriests citā portāla rakstā, šeit.

Kopumā jāatzīst, ka reģistrāciju skaits Baltijas valstīs, skatoties globālā mērogā, ir niecīgs, un nez vai kādreiz būs liels, bet tomēr var secināt, ka

Interneta veidotāji Baltijas valstīs ir pamanījuši jauno gTLD ieviešanu, tāpēc arī turpmākie jaunie gTLD var izraisīt interesi.