Cik domēnu pasaulei vajag un ko tā ar tiem darīs

Vēl 2008.gadā tika pieņemts lēmums par jaunu vispārējo augstākā līmeņa domēnu izveidošanu (gTLD), kas papildinātu jau toreiz esošos 22 vispārējos domēnus – aero, .asia, .biz, .cat, .com, .coop, .edu, .gov, .info, .int, .jobs, .mil, .mobi, .museum, .name, .net, .org, .post, .pro, .tel, .travel, .xxx, no kuriem gan ne visi ir brīvi pieejami. Par domēniem atbildīgā organizācija ICANN (Internet Corporation for Assigned Names and Numbers) noorganizēja jauno vispārējo domēnu pieteikšanu, pieteikumu izvērtēšanu un pieprasījumu apstiprināšanu, un tagad ir skaidrs, ka 2013. gada beigās sāks darbu pirmie no kādiem 1300 jaunajiem domēniem. Pēc tam ieviesīs apmēram 20 tādus domēnus nedēļā un pusotra gada laikā pabeigs visu pirmajā raundā pieteikto domēnu ieviešanu. Tad tiks izsludināts otrais raunds un varbūt, ka tad uzradīsies vēl vairāk šādu domēnu gribētāju. Detalizētāk par jaunajiem domēniem ir pastāstīts rakstā Kādi jaunie domēni būs.

Un te ir vietā diezgan indīgs jautājums – Priekš kam tik daudz jaunu domēnu vajag, vai tad ar vecajiem nepietiek? Vēl taču var izmantot vairāk nekā 200 valstu kodu domēnus (.lv, .lt, .ee, .ru, .eu utt.). Tiešām, ir daudz tādu cilvēku, kuriem liekas, ka jaunie domēni nav vajadzīgi, un kas uzskata, ka ICANN ir izdomājusi sev labu naudas sūkni (tā gan ir bezpeļņas organizācija), jo par katru jaunā gTLD pieteikumu ir jāmaksā 185 000 USD, kādu daļu no kuriem gan atdod, ja pieteikumu noraida. Un tas jau nav viss. Vēl būs jāmaksā, iespējams, pat 24 000 USD gadā, par uzturēšanu un vēl par katru reģistrēto apakšdomēnu 0,25 USD, kas arī iznāk krietna summa, ja izdodas reģistrēt kādu miljonu otrā līmeņa domēnu. Zinātāji lēš, ka bez 2 miljoniem dolāru nav pat ko domāt par savu augstākā līmeņa domēnu.

Jauno domēnu entuziasti spriež, ka izvēlēties labu domēnvārdu savam uzņēmumam vai citādai darbībai ir ļoti grūts un atbildīgs uzdevums, bet tagad nu būs liels saraksts ar daudzveidīgām iespējām un plašu izvēli. Pretinieki uzskata, ka jaunie domēni izraisīs tikai jukas un prāta jaukšanu lietotāju vidū un apgrūtinās tiem informācijas meklēšanu internetā un domēnvārdu atcerēšanos – būs tāpat, kā Bābeles torņa celšanas laikā. Precīzi paredzēt visas sekas nevar, bet, iespējamos jauno domēnu izmantošanas scenārijus un to ieviešanas zemūdens akmeņus plaši apspriež interneta sabiedrība. Jāsaka atklāti, ka ICANN gan nekādus pētījumus par domēnu tirgus nākotni neveica, vienkārši paziņoja – piesakieties, kas gribat.

Interese par jaunajiem domēniem

Tagad, kad jaunie domēni ir durvju priekšā, parādās ļoti vienkārši pētījumi par jaunajiem domēniem. Piemēram, vietne, kuru uztur žurnāls PC Advisor (Apvienotā Karaliste), aptaujā savus apmeklētājus, ko viņi domā par jaunajiem domēniem. Aptauja norit nepārtraukti, un pirmās 3000 savāktās atbildes parādīja, ka

  • 25% no atbildētājiem plāno iegādāties kādu apakšdomēnu jaunajos domēnos,
  • 3% jau ir tādu pasūtījuši kādā no iepriekšējās reģistrācijas lapām,
  • 42% neinteresē šī iespēja,
  • 29% nav nekā dzirdējuši par šādu iespēju.

Šīs vietnes apmeklētāji, protams, ir pietiekami cieši saistīti ar datoriem un internetu, tā kā viņu atbildes neatspoguļo plašās publikas domas par jaunajiem gTLD, tomēr gandrīz trešdaļa ir ieinteresējusies par šīm iespējām. Liekas gan, ka līdzīga aptauja, ja to veiktu kādā Latvijas vietnē, parādītu, ka nospiedošais vairākums nav dzirdējis par jaunajiem gTLD un gandrīz visi pārējie netaisās tajos reģistrēties. Bet varbūt, ka tie, kas reģistrētos, vinnētu?

Varbūt ar .com pietiktu?

Citu tirgus aspektu savā pētījumā apskata pazīstamā firma Verisign. Svarīgi atcerēties, ka Verisign ir augstākā līmeņa domēna .com turētājs. Pētījumā ir noskaidrots, ka 9 no 10 ASV mazā biznesa uzņēmumiem vislabprātāk izveidotu savu mājas lapu tieši domēnā .com. Vismazāk par domēnu .com domā Vācijā – tikai 13%; vairākums (79%) tur gribētu savu mājas lapu veidot vietējā, t.i., .de domēnā. Verisign pētniekiem iznāk, ka vidēji pasaulē par domēnu .com savas mājas lapas izvietošanai domā 61% mazo uzņēmumu un 28% to ar prieku izvietotu savā vietējā domēnā, tā kā tikai 11% atliek visiem citiem jau esošiem un vēl tikai veidojamiem domēniem.

Te bija runa par maziem uzņēmumiem, kas vēl tikai gatavojas parādīties internetā. Tie lielie jau sen ir internetā atrodami un visdrīzāk ir izvietojušies domēnā .com. Viņiem nav nekāda pamata tagad pamest savu iesēdēto vietu, kuru tik labi vai arī mazāk labi un kur tos zina klienti, un pārcelties uz kaut kādu jauno domēnu, nomainīt visas vizītkartes, dokumentu formas, reklāmas tekstus un bannerus. Iznāk, ka jaunie domēni nemaz tik ļoti gaidīti nav, vismaz esošo biznesmeņu vidē. Katrā ziņā jaunajiem gTLD būs stipri jāpacīnās par savu vietu zem virtuālās saules, vairāk cenšoties piesaistīt interneta jaunpienācējus.

Cerība gan ir tāda, ka domēnā .com ir jau reģistrēti vairāk nekā 110 miljoni apakšdomēnu un otrajā populārākajā gTLD .net apmēram 15 miljoni apakšdomēnu, kas arī ir daudz, kaut krietni mazāk. Tie populārākie un vajadzīgākie angļu valodas vārdi šajos domēnos jau ir aizņemti, bet, piemēram, latviešu valodas vārdus nav nekādas lielas jēgas izmantot, lai izveidotu domēnvārdu .com domēnā – tie labāk nostrādās mūsu pašu .lv vidē, kur var pat garumzīmes pievienot. Tātad jaunajiem biznesmeņiem varētu arī likties interesanti papētīt, ko piedāvā jaunie gTLD.

Kurš no jaunajiem domēniem ir visvairāk gaidīts

Vēl neviens jaunais domēns savu darbību nav uzsācis, bet jau ir organizācijas, kas plāno pelnīt, reģistrējot apakšdomēnus šajos jaunajos domēnos. Dažas no tām jau ir izsludinājušas reģistrācijas pieteikumu pieņemšanu, t.i., kad reģistrāciju atklās, tad tās tūlīt informēs pieteicējus, ka var reģistrēties pa īstam, protams, negarantējot, ka tas izdosies, jo varbūt kāds cits paspēs brīdi agrāk tādu pašu apakšdomēnu reģistrēt citā vietā. Firma XYZ.COM ir gājusi vēl tālāk un tagad jau tirgo t-kreklus ar uzrakstu .xyz, kaut arī šajā plašai lietošanai paredzētajā domēnā nevarēs uzsākt reģistrēšanu agrāk kā 2014.gadā.

Iedomājieties, ka esat izveidojis moderna mūzikas novirziena bimbo-džezs grupu. Grupai, protams, ir sava mājas lapa www.bimbo-džezs.lv un arī www.bimbo-dzezs.lv ar dažādām ziņām par grupas koncertdarbību un citām aktivitātēm. Tā kā gandrīz visi draugi apgalvo, ka grupa ir pasaules bimbo-džeza līmenī, tad mājas lapa ir arī angļu valodā. Bet bimbo-džeza entuziasti no Argentīnas, Kambodžas vai Lesoto, pieprasot Google informāciju par bimbo-jazz, vispirms saņems informāciju par savas valsts bimbo-džeza grupām, tad par tām grupām, kas ir reģistrētas domēnā .com un citos augstākā līmeņa domēnos un pašās beigās, līdz kurām neviens nenokļūst, būs informācija par Latvijas grupu. Var cerēt, ka situācija uzlabosies, kaut nedaudz, ja piereģistrētos domēnā .music vai .play (domēns .jazz vēl nav pieteikts).

Viena no tādām iepriekšējo reģistrāciju uzsākušām organizācijām 1&1 ir ielikusi savā mājas lapā arī sarakstu ar populārākiem gTLD reģistrācijas gribētāju vidū un tajos pieteikto apakšdomēnu skaitu. Šis skaits mainās visu laiku, bet līderu grupa ir zināma. Tie ir .web, .online, .shop, .app, .blog popularitātes kārtībā.

Minētajā vietnē var redzēt, ka līdz apakšdomēnu reģistrācijas atvēršanai saradīsies vairāk nekā 100 000 gribētāju tajos reģistrēties. Vienam vispārējam augstākā līmeņa domēnam tas nemaz nav daudz. Tie, kas nolēmuši atvērt savu gTLD, parasti sapņo sasniegt vismaz vienu miljonu reģistrāciju. Lai izdzīvotu, tik daudz nemaz nevajag. Nebūt ne visi jau esošie gTLD, kas tika uzskaitīti raksta sākumā, jau ir sasnieguši šo līmeni. 1,1 miljons, kas ir reģistrējušies domēnā .mobi divpadsmit gadu laikā, tiek uzskatīts par nelielu skaitu. Tāpēc visi brīnās, uz ko cer 3 pieteicēji uz jauno domēnu .mobile. Bet ir jau arī vecie domēni ar vēl zemāku reģistrācijas līmeni. Tā .tel var lepoties ar apmēram 300 000 apakšdomēniem, bet .name ar vēl mazāk – drusku vairāk par 200 000 reģistrācijām.

Domēna .name reģistru uztur Verisign, bet vispār reģistrē 161 reģistrētājs pasaulē, kuriem ir līgums ar Verisign, bet vēl ir arī tie, kuriem ir līgumi ar šiem reģistrētājiem. Tā kā par domēna .name apakšdomēnu prasa apmēram 12 dolārus gadā, tad 200 000 domēnu sagādā 2,4 miljonus, kas izskatās pietiekoši daudz, kamēr nav kaut kā jāsadala starp 161 reģistrētāju.

Tā tas būs arī ar jaunajiem domēniem, tiem arī būs jāmeklē reģistrētāji pa visu pasauli.

Minējumi par to, kuri jaunie domēni būs vispopulārākie, tiek izteikti visu laiku. Neviens nešaubās, ka .web tā arī paliks vispopulārākais, jo varēs konkurēt ar .net, kurš pašlaik ir otrajā vietā aiz .com un patiesībā nozīmē to pašu. Diezgan labi izskatās arī .online, jo ļauj labi kombinēt domēnvārdus tiešsaistes pakalpojumu firmām. Ir paredzams, ka šajos pirmrindniekos tiks arī .blog, .app, .store, .site, .hotel, ka arī .free. Bet būs arī citi, jo sekmīgs var izrādīties pavisam negaidīts domēns. Visi domēnu pieteicēji sapņo, ka tas būs viņu pieteiktais gTLD, un ka tieši viņi kļūs par miljonāriem.

Varbūt sportisti atbalstīs jaunos domēnus

Iespējamo jauno domēnu tirgus apjomu ir pētījis Dan Warner no Registry Strategy Group. Savā rakstā viņš novērtē, cik labi varētu attīstīties ar sportu saistītie jaunie domēni. Kā piemērs ir izvēlēts jaunais domēns .rugby. Kāds ir šī domēna tirgus potenciāls? D.Warner mēģina to novērtēt, saskaitot, cik no domēnā .com reģistrētajiem domēnvārdiem satur simbolu virkni rugby. Viņš pamatoti uzskata, ka šāda virkne kādā domēnvārdā nevar parādīties nejauši, šim domēnvārdam ir jābūt kaut kādā veidā saistītam ar regbiju.

Pavisam ar regbiju saistītu domēnvārdu domēnā .com izrādās bija 13 311. Ja tagad jaunajam domēnam .rugby izdodas atkarot 20%, tad būs iegūti kādi 2500 apakšdomēni, kas ir daudz par maz, lai varētu uzturēt šo domēnu. Toties simbolu virkni sport satur 700 000 domēnvārdu domēnā .com. Tas izskatās daudz perspektīvāk. 20% no šī skaita ir 140 000, kas ļautu jaunajam domēnam .sport izdzīvot.

Iedomājieties, ka jums ir neliels bizness Rīgā. Nu, pavisam neliels, piemēram, mazs kiosks, kur jūs veiksmīgi tirgojat belašus. Un, protams, tāpat kā visi moderni tirgotāji, jūs esat izveidojuši mājas lapu domēnos belyashi.lv un beļaši.lv. Ja nu pēkšņi būs pieejama reģistrēšanās domēnā .rīga, jums var nebūt nekāda lielā vēlme vēl arī tur reģistrēt apakšdomēnu. Taču brīdi padomājot, jūs to steidzami izdarīsiet, jo jūsu nelabvēļi var reģistrēt belyashi.rīga un tur izvietot mājas lapu ar graujošām ziņām par belašu kaitīgumu, par dažādām gaļas šķirnēm, kādas tur izmanto… un vēl nezin ko. Jums tas nepavisam nav vajadzīgs, jo jūsu belašu tirdzniecība strauji attīstās. Vēl jūs varat sagribēt reģistrēt veļaši.rīga, jo blakus burtam ‘b’ uz tastatūras ir burts ‘v’ un to var kļūdaini nospiest. Bet, ja vārdu kļūdaini atceras, piemēram, ievada belaši.rīga vai beļasi.rīga? Iznāk, ka vajag arī šādus domēnus reģistrēt. Un vēl citus arī…

Vēl D.Warner’am ir interesants apsvērums, ka domēns .hockey ir dzīvot spējīgāks nekā domēns .football, jo hokejs ir dārgāks – tā aprīkojums ir sarežģīts un prasa krietnus izdevumus, bet futbolu jau var spēlēt katrs nabags. Tātad domēnā .hockey reģistrēsies vairāk komersantu. Katrā ziņā šāds apsvērums ir jāņem vērā, arī skatoties uz citiem, nesportiskiem domēniem.

Ģeogrāfiskie domēni ir paši perspektīvākie

Ģeogrāfiskie domēni tiek uzskatīti par diezgan cerīgiem domēniem. Bizness, kas darbojas, piemēram, tikai Ņujorkā, var nedomāt par iespēju reklamēties plašajā pasaulē un domēnu .nyc savai mājas lapai izvēlēsies labprātāk nekā .com. Pat arī tad, ja jau uztur mājas lapu .com vai .biz domēnos. Ja nu veicas un izdodas izvērst savu biznesu Maiami, tad varēs piereģistrēties arī domēnā .miami. Protams, ja kāds jau nebūs agrāk piereģistrējies ar vajadzīgo vārdu.

Līdzīgi būs arī ar tādiem domēniem kā .berlin, .london, .paris, .madrid vai .tokyo. Tādi ģeogrāfiskie domēni kā Elzasas domēns .alsace, Bavārijas – .bayern, Velsas – .cymru vai Kvebekas – .quebec uz biznesiem cerēt var mazāk, jo grūti ticēt, ka būtu daudz tādu biznesmeņu, kas gribētu attīstīt savu darbību tikai Bavārijā, nereklamējoties visā pārejā Vācijā. Šeit bieži no svara būs patriotiskie un vispār politiskie apsvērumi.

Kas steigsies reģistrēties jaunajos gTLD

Pēc noteikumiem jaunais gTLD uzsākot reģistrēšanos, to uzreiz neizvērš pilnā apjomā, pat ja ir paredzēts, ka arī plašai publikai būs atļauts reģistrēties. Vispirms ir jābūt vismaz 30 dienas garam  „saullēkta” periodam (sunrise period), kad tikai Zīmolu spīķerī reģistrēto vārdisko zīmolu īpašnieki varēs reģistrēt domēnus, kuru nosaukumi precīzi sakrīt ar zīmolu. Ja šiem zīmolu īpašniekiem gribēsies reģistrēties krietnā jauno domēnu skaitā, tad kopumā var sanākt maksāt diezgan daudz.

Visas pietiekami lielās firmas ir labi informētas par to, ka daudzi mēģina pārķert viņu klientus, reģistrējot domēna vārdus ar nosaukumiem, kas ir līdzīgi firmas labi pazīstamajam nosaukumam. Tā pavisam nesen kompānija Pinterest vinnēja prāvā pret tupētāju (cybersquatter) Qian Jin no Nanjing Ķīnā, kurš bija sagrābis vairāk nekā 100 .com apakšdomēnu ar vārdiem, līdzīgiem Pinterest, tādiem kā pilnterest.com, pinterust.com, pinternest.com, pintserest.com utt. un vēl arī otrā līmeņa domēna vārdus pinterest.es, pinterest.de, pinterest.it un pinterest.tv. No Qian Jin ir jāpiedzen 7,2 miljoni dolāru zaudējuma (nav gan zināms, kā to izdarīt) un visi sagrābtie domēna vārdi ir jāatdod Pinterest.

Līdzīga lieta tika iztiesāta arī Facebook interesēs, kur arī vairāk nekā 100 domēna vārdu tika atsavināti no vairākiem uzņēmumiem, kuriem piespriests atlīdzināt Facebook 2,8 miljonus dolāru zaudējumu. Oktobrī Gucci uzvarēja tiesā pret viltotāju grupu, kuri ne tikai reģistrēja domēna vārdus, izmantojot vārdu ‘Gucci’, bet tur veidoja arī vietnes ar īstajiem Gucci reklāmas materiāliem, produktu aprakstiem u.tml., kā arī tirgoja Gucci produktus, kuri gan nebija īsti Gucci produkti. Tos viņi taisīja paši, cik nu labi varēja. Tiesa nolēma slēgt 155 domēna vārdus un piesprieda 144,2 miljonu dolāru par labu Gucci. Līdzīgas prāvas ir bijušas un būs arī par citiem slaveniem zīmoliem. Piemēram, šobrīd Adidas cīnās par 370 domēna vārdu atslēgšanu, kuri ir līdzīgi šīs firmas zīmoliem (Adidas un Reebok).

Tāpēc daudzas firmas reģistrē arī domēna vārdus, kas ir līdzīgi firmas vārdam, lai vienkārši bloķētu tupētāju un blēžu aktivitātes. Tā gan nav pateicīga stratēģija, jo visas iespējamās domēna vārda variācijas izdomāt nemaz nav iespējams. Tomēr daudzi šo stratēģiju izmanto un izmantos arī jaunajos domēnos, un uz to šie domēni drusku arī cer. Liekas, ka it sevišķi uz to paļaujas domēna .sucks (pret šo domēnu gan ir iebildumi) un varbūt arī domēna .porno pieteicēji. Bet tāda plaša reģistrācija var firmai sagādāt diezgan prāvus tēriņus, kuri beigu beigās ir bezjēdzīgi, jo visus līdzīgos nosaukumus jau nereģistrēsi. Tāpēc daudzi mazāk bagāti domēnu vārdu turētāji var arī atmest ar roku šādai aizsargreģistrācijai.

Citi gribētāji reģistrēties jaunajos gTLD

Daudzu domēnu topošo klientu pasaule ir samērā labi paredzama. Tā, domēns .ceo cer, ka tajā apakšdomēnus centīsies iegādāties visi priekšnieki (CEO – chief executive officer), lai rezultātā izveidotu tādu globālu sociālo tīklu priekšniekiem. Protams, tāds mafioza rakstura tīkls būtu diezgan noderīgs, jo dažreiz no priekšniekiem nomet un tad jāmeklē cits darbs, vislabāk atkal par priekšnieku, un tur globāli sakari noderētu. Skaidrs arī, ka domēnā .photography, cerams, savus apakšdomēnus reģistrēs fotogrāfijas profesionāļi un entuziasti, aparatūras ražotāji un tirgotāji, izstāžu organizētāji un dalībnieki utt. Tāpat ir skaidrs, uz kādu publiku ir orientēti domēni .hotel, .shop, .fishing, .furniture, .art, .pizza vai .music.

Ar sagaidāmo jauno gTLD .dog ir līdzīgi. Visā pasaulē cilvēku, kuri saprot, ka dog nozīmē suns, ir ļoti daudz, un tur varētu sarasties arī tādi, kas sagribētu savam sunim iegādāties domēna vārdu šajā gTLD. Varbūt tādu gribētāju būtu tik daudz, ka šis gTLD sevi atpelnītu, sevišķi tad, ja tas kļūtu par modes lietu – visiem suņiem ir, bet mans suns bēdājas, ka viņam nav! Oi, steidzami jāreģistrē! Un kur vēl dažādi suņu barības ražotāji un piegādātāji. Viņiem varētu sākt gribēties reklamēties, izmantojot domēna .dog apakšdomēnus. Vēl trakāk – arī suņu vilnas vai pat gaļas cienītāji varētu te uzsākt meklējumus atbilstoši savām interesēm. Starp citu, ar kaķiem ir daudz sliktāk – domēns .cat jau ir aizņemts Katalonijas kultūras un valodas popularizēšanai, un kaķu mīlētājiem uz apakšdomēniem tur ir mazas cerības.

Iedomājieties, ka jums ir liels melns suns vārdā Saurons. Vai jums ir bijusi vēlme iegādāties savam sunim domēnu, pieņemsim, saurons.lv un tur izvietot viņa mājas lapu? Visa pasaule redzētu jūsu lielisko suni, varētu ar viņu sarakstīties, uzzināt viņa domas par cilvēkiem. Uzreiz arī rastos iespēja uz suņa kakla siksnas iegravēt nevis triviālo saimnieka telefona numuru, bet gan web adresi – www.saurons.lv. Maz ticams, ka Latvijā tāda veida triki varētu kļūt ļoti izplatīti. Pat tad, ja pazīstams suņa īpašnieks kaut ko tādu būtu izdarījis, diez vai jūs tā uzreiz tiektos viņu atdarināt. Un, uzzinājis kaimiņu suņa vārdu – Saurons, vai jūs reģistrētu domēna vārdu saurons.lv, cerībā, ka kaimiņš no jums to atpirks par lielu naudu? Un kā ar domēn vārdu saurons.dog vai pat saurons.suns?

Firma Radix, kas izveidota pirms diviem gadiem, lai uzsāktu biznesu jaunajos TLD, pieteica 29 domēnus, tai skaitā arī .bank. Tā ir paredzējusi šajā domēnā reģistrēt tikai īstas bankas, pārbaudot to īstumu cik labi vien var. Radix pārstāvji cer, ka tādā veidā bankas varēs uzvarēt pikšķerētājus, kuri sataisa banku viltus mājas lapas, ievilina tajās lētticīgos bankas klientus, uzzina visu informāciju par viņiem un galu galā atbrīvo no naudas. Neliekas gan, ka šādam optimismam būtu pamats. Patiešām, interneta lietotājs tad pēc domēna .bank varētu viegli pārliecināties, ka slēdzas klāt īstai bankai, nevis krāpnieku mājas lapai, bet tikai gadījumā, ja viņš tiešām to pārbaudītu. Pikšķerētāju tirgus segments jau ir tie lētticīgie, kuri klikšķina uz visām saitēm, neko nepārbaudot. Maz ticams arī, ka visas bankas tā uzreiz metīsies pārreģistrēties uz šo domēnu, kas kopumā prasa ieguldīt laiku un naudu, jo pašā bankas informācijas un mārketinga laukā ir daudz kas jāmaina.

Adriena MakAdori pameta pietiekami labi apmaksātu darbu Pentagonā, nodibināja pati savu uzņēmumu (Atgron) un pieteicās jaunajam gTLD .wed. Viņa spēja iemaksāt pieteikuma maksu 185 000 dolāru apmērā un sagādāt visus vajadzīgos papīrus, kas apliecināja, ka viņas uzņēmumam var tikt uzticēta viena domēna pārvaldība. Viņas biznesa ideja ir tāda, ka jaunie pāri, kas gatavojas precēties, ļoti alkst, lai viņiem būtu sava mājas lapa, kur varētu ievietot visu vajadzīgo informāciju par šo svarīgo notikumu. Un, lūdzu, viņi varēs reģistrēt domēna vārdu, piemēram, JohnAndMary.wed vai IvarsUnIveta.wed. A.MakAdori paredz pirmos divos reģistrācijas gados (pietiekami ilgs laiks, lai apprecētos) noteikt zemu reģistrācijas maksu, bet pēc tam to krietni paaugstināt, lai piespiestu pārus atteikties no domēna vārda, jo citi John un Mary jau gaida. Redzēs, kā viņai veiksies, jo ir arī pieteikumi uz domēnu .wedding, kas tīri labi šajā tirgū varētu konkurēt. No 1.janvāra jau ir paredzēts sākt reģistrāciju šajā domēnā.

Esošo TLD perspektīvas

Būtībā daudzi jauno gTLD pieteicēji cer atņemt .com kādu daļu domēna vārdu pīrāga. Paredzams, ka tā tiešām notiks. Domēnā .com ir reģistrēti vairāk nekā 110 miljoni domēna vārdu, un šajā saimniecībā notiek intensīva kustība. Vairāki miljoni gadā (varbūt pat trešā daļa) atstāj šo domēnu un vēl vairāki miljoni jaunu pierakstās. Skaidrs, ka jauno domēnu parādīšanās šo kustību kaut kā izmainīs. Ja šobrīd ASV biznesam patiesībā nav citas iespējas kā pierakstīties .com, tad pēc jauno gTLD ieviešanas šādu iespēju būs daudz. Neviens gan negaida, ka informācija par jaunajām iespējām izplatīsies ātri un visi skries uz jaunajiem domēniem. Tomēr ir arī tādi optimisti, kas paredz .com norietu.

Nacionālajiem valstu koda domēniem jeb ccTLD arī jādomā, kas izmainīsies viņu darbībā. Reģistrēšanās samazināšanos arī šajos domēnos varētu sagaidīt, kaut arī sevišķi liela tā nebūs, izņemot tos ccTLD, kuriem jaunajos gTLD ir izveidojušies konkurenti, piemēram, .swiss ir orientēts pilnīgi uz to pašu tirgu kā .ch, bet .kiwi uz to pašu Jaunzēlandi kā .nz. Diezgan spēcīgu konkurenci ccTLD domēniem veidos arī citi jaunie ģeogrāfiskie domēni. Protams, ka daudzi no tiem, kas reģistrēsies domēnā .berlin, citos apstākļos būtu reģistrējušies .de.

Domēns .nz jau ir noreaģējis uz situāciju. 11.oktobrī tas atcēla līdzšinējo praksi, kad Jaunzēlandes interneta lietotāji varēja reģistrēties tikai trešā līmeņa domēnos, piemēram, komerciālās organizācijas varēja reģistrēties domēnā .co.nz, nevis reģistrēt domēnu .firma.nz. Tagad tādi noteikumi ir novecojuši, jo paredzamais jaunais gTLD .kiwi, ļaus visiem reģistrēties arī otrajā līmenī.

Laikam tomēr pilnīgs apvērsums internetā līdz ar jaunajiem gTLD nav paredzams, bet būs interesanti pavērot, kā pasaule mainīsies.