Domēnu revolūcijas gaidās – kādi jaunie domēni būs

che-revolution

47. ICANN (Internet Corporation for Assigned Names and Numbers) konferencē Durbanā (Dienvidāfrikas savienība, 14.-18. jūlijs 2013.g.) šīs par Internetu atbildīgās organizācijas prezidents Fadi Čehade vairakkārt uzsvēra ICANN panākumus jauno vispārējo augstākā līmeņa domēnu (gTLD) veidošanā – to domēnu, kuri papildinās jau esošos .com, .biz, .net un citus. Šajā konferencē viens no svarīgākajiem notikumiem bija pirmo 4 jauno vispārējo domēnu reģistru uzturēšanas līgumu svinīga parakstīšana, kas gan vēl nenozīmē šo domēnu izmantošanas sākumu.

Nedaudz novēlota tā jauno domēnu palaišana gan sanāk. 2012.gada jūnijā, kad beidzās pirmais raunds jauno gTLD pieteikumu pieņemšanai, tika plānots, ka pirmie domēni tiks palaisti 2013. gada jūnijā. Tagad palaišana ir atlikta uz gada beigām, kad tiks atrisinātas visas tehniskās problēmas un varēs ieviest 20 tādus domēnus nedēļā un pusotra gada laikā pabeigt visu pirmajā raundā paredzamo apmēram 1300 jauno domēnu ieviešanu. Varbūt ka tik labi nesanāks, bet agri vai vēlu parādīsies daudz jo daudz augstākā līmeņa domēnu.

F.Čehade uzsver, ka tas būs ļoti svētīgi interneta industrijai un vispār visas pasaules ekonomikai, it sevišķi viņš uzsver iespēju reģistrēt jaunos gTLD arī alfabētos, kas atšķiras no angļu valodā lietotā. Pašlaik puse interneta lietotāju ir no Āzijas, kur tālāko izplatību bremzē angļu valodas nepieciešamība. Pats F.Čehade ir no Ēģiptes un zina teikt, ka starp viņa paziņām un radiem ir tādi, kuriem vispār uz datora tastatūras nav latīņu burtu. Patiešām, jauno domēnu pieteikumos ir šādi domēni, bet ne pārāk daudz, lielākā daļa tik un tā ir angļu alfabētā uzrakstīti.

Visu jauno domēnu pieteikumu sarakstu var apskatīt, piemēram, šeit.

Saskaitot pieteikumus, iznāk, ka no 1930 pieteiktām simbolu rindām domēnu nosaukumiem

  1. ķīniešu valodā ir iesniegti – 73 pieteikumi uz 71 simbolu rindu
  2. arābu valodā ir iesniegti – 15 pieteikumi
  3. japāņu – 9
  4. krievu valodā – 8
  5. hindi un korejiešu – 3
  6. tai un ivritā – 1 pieteikums

Starp citu, lielākā daļa no ķīniešu valodā iesniegtajiem pieteikumiem ir pazīstamu firmu nosaukumi šajā valodā.

Pavisam pieteikumi ir saņemti no 60 valstīm. Aktīvākās 10 ir šīs.

  1. ASV  – 884 pieteikumi
  2. Kaimanu salas – 91, bet 54 pieteikumi nāk no viena pieteicēja – Uniregistry.
  3. Luksemburga – 85, bet 76 no šiem pieteikumiem iesniedza Amazon
  4. Britu Virdžīnas salas – 72, no tiem 70 pieteikumus iesniedza kompānija Top Level Domains
  5. Japāna – 71
  6. Vācija – 70
  7. Gibraltāra – 62, firma Famous Four Media iesniedza 60 pieteikumus
  8. Francija – 54
  9. Šveice – 51
  10. Honkonga – 42

Tabula savā veidā parāda interneta darbības aktivitāti dažādās valstīs un uzsver beznodokļu zonu iesaistes nozīmīgumu. Var piebilst, ka neviena no Baltijas valstīm nav pieteikusi nevienu domēnu. Krievija pieteica 8, Ukraina – 4 domēnus.

Pēc paredzētā izmantošanas veida parasti jaunos domēnus grupē šādās grupās:

  • kopību (community) domēnos, ja kāda pietiekoši labi definēta cilvēku kopība ir izdomājusi, ka tai derētu savs TLD, vai arī kāda organizācija ir izdomājusi, ka tā varētu pārstāvēt kādu kopību,
  • ģeogrāfiskos domēnos, kad kāds ģeogrāfisks veidojums nolemj reprezentēties internetā, vai arī kāda organizācija izdomā, ka tā varētu reprezentēt kādu ģeogrāfisku veidojumu internetā un neviens pārāk neiebilst,
  • zīmolu domēnos, kad firma izveido TLD korporatīvai lietošanai, bet dažreiz arī plašākiem mērķiem.
  • standarta domēnos, te nu ir vislielākā brīvība firmām un organizācijām.

 Kopību domēni

Šos domēnus ir pieprasījušas organizācijas, kas pārstāv pietiekami labi definētu cilvēku kopību, vai arī tādas organizācijas, kas cer kādreiz pārstāvēt šo kopību. Lai iegūtu šo domēnu, šāda pārstāvniecība ir jāpierāda un jau pieprasījumā ir jānorāda, kāda cilvēku kopība tiks pārstāvēta. Piemēram, uz domēnu .radio pavisam ir pieteikušies 4 pretendenti, bet liekas, ka European Broadcasting Union pieveiks pārējos, kuri ir domēna vārdu reģistrētājas kompānijas, kas, iespējams, tiktu galā ar šī domēna pārvaldīšanu, bet cieša sakara ar radio tām nav.

Šajā domēnu grupā labi iekļaujas reliģisko organizāciju domēni, piemēram, .catholic, kuru ir pieteicis Vatikāns arī ķīniešu, arābu un krievu valodās. Varbūt būs arī domēni  .islam, .ismaili, .shia un .mormon, bet .lutheran vai .baptist gan vēl nav pieteikti. Viegli iedomāties, kādu kopību pārstāvēs .gay, .art, .sport, .music vai arī .shop un .hotel. Var arī saprast ideju, kāpēc par cilvēku kopību pārstāvošiem domēniem ir pieteikti daži pilsētu nosaukumi kā .paris vai .madrid. Tie nenoliedzami ir ģeogrāfiski nosaukumi un pēc noteikumiem prasa attiecīgo varas iestāžu piekrišanu. Tas, ka domēni .bugatti, .lamborghini vai .merck ir pasludināti par kopību pārstāvošiem domēniem, liek domāt, ka attiecīgās firmas grib, lai šie domēni pārkāptu tīri korporatīvu domēnu robežas.

Lielākā daļa no šiem domēniem būs pietiekami plaši pieejama, bet varbūt, ka daudzos no tiem, lai piereģistrētu otrā līmeņa domēnu, vajadzēs pierādīt savu piederību attiecīgajai kopībai.

Zīmolu domēni

Starp jauno domēnu pieteicējiem ir daudz komerciālu organizāciju, kas uzskata, ka to biznesam ļoti palīdzēs savs augstākā līmeņa domēns, kas sakrīt ar firmas nosaukumu. Google iesniedza pieteikumus uz .google, gan angliski, gan japāņu zilbju alfabētā katakana, gan ķīniešu hieroglifos, gan vēl ķīniešu izrunas alfabētā pinyin – .guge. Savus firmu nosaukumus kā domēnus vēl pieteica Fiat.fiat, līdz ar .ferrari, Ford.ford, Fujitsu.fujitsu, Oracle.oracle, Lego – .lego un daudzas citas firmas. Bet ne visas – ir zināms, ka, piemēram, Pepsi kompānija par savu domēnu .pepsi nemaz nedomā.

Arī dažādas nekomerciālās organizācijas uzskata, ka to darbam savs gTLD var stipri palīdzētAmerican Automobile Association pieteica domēnu .aaa un acīmredzot to arī dabūs, jo daudzas citas organizācijas ar šādu pat saīsinājumu nekonkurē. Massachusetts Institute of Technology grib savu gTLD .mit, jo iespējams cer tādā veidā kaut kā uzlabot mācību procesu. Amerikāņi meklē kaut kādu slēpto jēgu faktā, ka Demokrātu partija nav pieteikusi domēnu, bet Republikāņu partija ir – .gop, kas ir saīsinājums no Grand Old Party, kā paši republikāņi sevi dēvē.

Pilnīgi droši var paredzēt, ka lielākā daļa no šiem domēniem būs slēgta tipa – tur nevarēs piereģistrēties katrs gribētājs.

Ģeogrāfiskie domēni

Liekas, ka visizplatītākie ģeogrāfiskie domēni rodas, kad kāda pilsēta nolemj reprezentēties vispasaules tīmeklī ar savu domēnu. Tā, piemēram, Ņujorka pieteica savu domēnu .nyc, Brisele – .brussels, Londona – .london, Stokholma – .stockholm, Sidneja – .sydney, Maskava – .moscow un .москва.

Arī reģioni var izvēlēties paņemt sev atbilstošu domēnu. Piemēram, Elzasa – .alsace vai Kvebeka – .quebec. Arī Šveices Konfederācija pieprasīja domēnu .swiss, kaut arī it kā jau pietiktu ar viņu jau esošo ccTLD – .ch.

Arī šie domēni visbiežāk būs slēgta tipa un, lai tur pierakstītos, vajadzēs kaut kādu sakaru ar attiecīgo ģeogrāfisko vietu.

Standarta domēni

Citus domēnus piesaka galvenokārt tie, kas vēlas tos izmantot savam esošajam vai vēl topošajam biznesam, vai arī pelnīt ar pašu šo domēnu, cerībā, ka šo domēnu daudzi interneta lietotāji izmantos, lai tur sev reģistrētu savus domēna vārdus. Tie nav nedz ģeogrāfiskie, nedz firmu nosaukumi, bet parastie, tā teikt, vārdnīcas vārdi. Tiesa daži pieteicēji ir iecerējuši arī šādus vārdus izmantot savām biznesa interesēm. Tā, daudzi ar lielām aizdomām uztver Google ideju saņemt domēnu .app savā pārziņā un noteikt, kuri būs tie, kas varēs reģistrēties šajā domēnā. Kaut kā liekas, ka tās būs pirmkārt aplikācijas, kuras pati Google kompānija izstrādās.

Liela daļa no pieteicējiem jau nodarbojas ar domēna vārdu reģistrāciju un vēlas izvērst šo darbību plašāk. Jau minētā Google iesniedza 103 pieteikumus, no kuriem gan 2 vēlāk atsauca. Šīs korporācijas mērķis ir izvērst plašu darbību domēnu industrijā. Rekordists domēnu pieteikumu jomā ir kompānija Donuts ASV, kura iesniedza pieteikumus uz 307 domēniem. Šī kompānija tika dibināta 2011. gadā tieši ar mērķi savākt iespējami daudz jauno domēnu un tad veidot lielu, jo lielu biznesu.

Firma Verisign, kurai ir ļoti svarīga loma visā domēna vārdu sistēmā un kas ir atbildīga par domēniem .com, .net un citiem, ir iesniegusi 14 pieteikumus, gan nekādu lielu fantāziju necenšoties demonstrēt – galvenokārt tie ir .com uzrakstīti citos alfabētos, lai būtu saprotami lietotājiem Indijā, Izraēlā, Korejā, Ķīna, Japānā, arābu valstīs un citās. Acīmredzot šī firma uzskata, ka citi domēni nespēs konkurēt ar tradicionālo .com, kurš pašlaik ir pats populārākais gTLD.

Domēnu tematiskās kategorijas

Daudziem domēniem ir arī saredzama izmantošanas tematika, kādiem mērķiem tie tiks izmantoti. Par 1212 pieteikumiem informācija ir pieejama vietnē http://icannwiki.com/index.php/All_New_gTLD_Applications

Nav brīnums, ka lielākā daļa no apskatītajiem domēniem tiks izmantoti komerciāliem mērķiem. Tīrai komercijai no šiem domēniem tiks veltīti 273, tehnoloģijai, kas acīmredzot būs saistīta ar komerciju – 228, tāpat kā dzīves stila tematikai ar 183 pieteikumiem. Izglītības tematikai domā nodoties 26 pieteicēji, tādi kā .science, .school, .education, .college, .mba vai .institute. Nav daudz pieteicēju arī veselības tematikai – 32, piemēram, .diet, .hiv, .physio, .fit. Tikpat pieteikumu tika atrasti kategorijā Ēdieni un dzērieni ar pieteiktajiem domēniem .vodka, .pizza, .ketchup u.c.

Cik domēnu būs

No ICANN pirmajā raundā saņemtajiem 1930 pieteikumiem 751 bija tādi, kuriem vēl bija viens vai vairāki citi pieteicēji uz to pašu domēnu. Tas izraisīja lielas problēmas, par kurām sīkāk ir pastāstīts atsevišķā rakstā Cīņa par jaunajiem domēniem.

Tagad visi pieteicēji uz vienu un to pašu domēnu cenšas vienoties savā starpā. Daži vienkārši atkāpjas, daži saņem kompensāciju, daži apmainās, daži turpina stīvēties. Ja nekāda noruna neizdodas, ICANN būs jārīko izsole un tad uzvarēs bagātākais.

Pašlaik tiek lēsts, ka pēc visiem simbolu rindu strīdiem un citām pretenzijām un pieprasījumu atsaukumiem sanāks ap 1300 jaunu domēnu, no kuriem tikai apmēram 500-600 būs tādi, kuros varēs brīvi reģistrēt savu domēna vārdu.

Apsvērumus par jauno domēnu izmantošanu lasiet rakstā Cik domēnu pasaulei vajag un ko tā ar tiem darīs